Aktualitātes
Sākumlapa >> Aktualitātes

[ 22.05.2012 ] - Turpināsies FSI un Čehijas Zinātņu akadēmijas institūtu sadarbība

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, atsaucoties Čehijas Zinātņu Akadēmijas Mūsdienu vēstures institūta (ČZA MVI) ielūgumam, FSI pētniekiem bija iespēja piedalīties ceturtajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kultūru daudzveidība un kultūru dažādība izglītībā”, kas notika Bruntālē, 2012. gada 22-23. maijā un Starptautiskās mazākumtautību/nacionālo minoritāšu pētījumu darba grupas seminārā, kas notika 2012. gada 25. maijā Prāgā, kur mūsu pētnieki bija aicināti piedalīties MVI iecerēta akadēmiska izdevuma publiskās recenzēšanas procesā un turpmāko starptautiskās akadēmiskās sadarbības plānu izstrādē.

Prāgā notika arī starptautiskās akadēmiskās sadarbības līgumu parakstīšana nākamajiem sešiem gadiem starp FSI un Čehijas Zinātņu akdēmijas Mūsdienu vēstures institūtu (MVI) un – Filozofijas institūtu.


 

Zelta (zāles) laiks ir metafora, lai izteiktu to, ka nozīmīgs veikums rodas lēnā, sistemātiskā un neatlaidīgā darbā. Par tādu noteikti var uzskatīt FSI un ČZA MVI jau sešus gadus ilgušo sadarbību, kas turpināsies saskaņā ar jaunnoslēgtajiem līgumiem.

Bet varbūt vēl svarīgāki ir panākumi tautas diplomātijas līmenī, kas iespējami tikai regulāri braucot uz Čehiju, iepazīstinot ar Latvijas situāciju, pārstāvot Latviju. Tā, piemēram, šoreiz konferencē piedalījās turpat blakus esošās Slovākijas zinātnieki, kas, kā vēlāk atklājās, bija ieradušies arī ar domu redzēt dzīvus Latvijas cilvēkus, par kuriem tie bija mācījušies padomju laika vēstures grāmatās kā par „slāvu nāciju, kas kļuvusi pilnīgi fašistiska” un, šā aizsprieduma gūstā atrazdamies, arī visjaunākajos laikos bija noticējuši tendencioziem traktējumiem par politiskajiem notikumiem Latvijā. Līdzīga letofobiska propaganda bija sagandējusi arī daudzu čehu attieksmi pret Latviju, ar ko pirmskara periodā Čehijai bija tik ciešas saites. Tāpēc ČZA MVI līdzstrādniece Helēna Noskova, atbildot kāda žurnālista jautājumam, pārdesmit minūtes čehu valodā skaidri un noteikti aprakstīja patieso situāciju valodas un etnisko attiecību jomā mūsdienu Latvijā.
 
Starptautiskā konference notika Bruntāles visskaistākajās telpās –  kādreizējās Vācu ordeņa pils, tagad Bruntāles muzeja Zelta zālē, kas veidoja krāšnu, svinīgu un cēlu akadēmisko norišu fonu. Tas atgādināja par to dziļo mieru un skaistumu, kādā būtu jātop un jāizskan ikkatram gara veikumam, kas ir pilnīgi neiespējami vājprātīgajā finansiāli un psiholoģiski pazemojošajā situācijā, kādā ir iegrūsti Latvijas zinātnieki dzimtenē.
 
Starptautisko konferenci atklāja Bruntāles mērs Petrs Riss (Rys), kurš vēlāk, pieņemšanā mērijā, kas bija apvienota ar čehu autoru fotoizstādes „Trīs Ukrainā” atklāšanu, uzsvēra, ka starptautiskas konferences uzņemšana Bruntālei ir ļoti nozīmīgs notikums un izsauca priekšā, un godināja katru konferences dalībnieku, iepazīstinot ar to klātesošos pilsētas administrācijas un inteleiģences pārstāvjus.
 
Plenārsēdē apsveikuma vārdus kā FSI delegācijas pārstāve teica vadošā pētniece Māra Kiope, kurai rīkotāji lūdza pārņemt arī plenārsēdes vadību. Plenārsēdi iesāka FSI vadošais pētnieks Igors Šuvajevs ar priekšlasījumu „Izdomājot Austrumeiropu jeb izdomājot kultūru plurālismu”, kurā ar bagātīgu fakticitāti no Eiropas, jo sevišķi no Latvijas vēstures atklāja, kā Apgaismības laikmeta Eiropā bija veidojies priekšstats par Austrumeiropu, tās iedzīvotājiem un kultūru, kas vēl joprojkām ietekmē Eiropas telpas uztveri ar sadalījumu vecajos labajos Rietumos un nesaprotamajos, necivilizētajos Austrumos.
 
Pēcpusdienas sēdē, ko vadīja Krievijas ZA akadēmiķe Leokādija Drobiževa,  no FSI delegācijas uzstājās vēsturnieks Aleksandrs Gavriļins ar pētījuma prezentāciju par to, kā XX gadsimta  divdesmito un trīsdesmito gadu Latvijā noritēja krievu emigrācijas aprūpes darbs. Etnosociologs Vladislavs Volkovs iepazīstināja ar pētījumu par lingvistisko identitāti mūsdienu Latvijā. Mākslas zinātniece, kultūras pētniece Nadežda Pazuhina atklāja Latvijas krievu pašrefeleksijā konstatētos identitātes „sāpīgos punktus”. Par vērtībām, kas varētu būt kopīgas visai Latvijas sabiedrībai, saliedējot to un vienlaikus  neitralizējot sabiedrības etnizāciju, bet nav tāpēc, ka joprojām pietrūkst politiskās gribas veidot sabiedrisku diskusiju un deklarēt šīs vērtības, runāja filozofe Māra Kiope.
 
Konferences otrajā dienā daudz laika tika veltīts diskusijām par valodas situāciju Čehijā. Slovākijā, Igaunijā, Latvijā un Krievijā. Čehu kolēģi neslēpa, ka bija nobažījušies par valodas referenduma notikumiem Latvijā. Krievu kolēģi joprojām domāja, ka rezultāts būtu citāds, ja ļautu balsot apmēram trīssimt tūkstošiem nepilsoņu, tāpēc nācās rast pārliecinošus argumentus, lai izskaidrotu situāciju Latvijā un pārliecinātu krievu kolēģus, sagraujot propagandas uzceltās aizspriedumu sienas.
 
Ceturtdien, 24. maijā, FSI pētnieki devās atceļā no Bruntāles uz Prāgu, pa ceļam aplūkojot Olomouci.  Piektdien, 25. maijā, ČZA MVI piedalījās seminārā, tikās ar institūta direktoru Oldržihu Tumu un parakstīja turpmākās sadarbības līgumu ar Mūsdienu vēstures institūtu, kā arī devās uz Filozofijas institūtu, lai tur parakstītu sadarbības līgumu ar direktoru Pāvelu Baranu. Līgumu sagatavošanas darbu saziņā ar čehu kolēģiem bija veikusi   FSI projektu koordinatore Vallija Rone.
 
Balstoties LU FSI un ČZA MVI sadarbības līgumā, jo sevišķa uzmanība ir pievērsta starpdisciplināriem nacionālo minoritāšu un nacionālās identitātes pētījumiem,  kas ir ļoti stimulējuši LU FSI dažādo apakšnozaru pētnieku iesaistīšanos Nacionālās identitātes pētījumu grupas darbā, tiem ļaujot aprobēt Latvijai nozīmīgus pētījumus starptautiskā apritē, kā arī ātri un koncentrēti iegūt starptautisku pieredzi šās jomas pētniecībā. Savukārt čehu pusei šī starptautiskā sadarbība ir ļāvusi attīstīt sākotnējo starptautiskā projekta „Totalitārisms un iecietības robežas: komunistu diktatūra Čehoslovākijā un attieksme pret nedominējošām sabiedrībām” (Totalitarismus a meze tolerance. Na příkladu vztahu komunistické diktatury v Československu k nedominantním společenstvím, koordinē: Institut für die Wissenschaften vom Menschen, Wien) daļu ‑ pētījumus par mazākumtautību, nacionālo minoritāšu un etnisko kopienu identitāti un to attīstību ‑ padarīt par  salīdzinoši patstāvīgu pētniecības virzienu, ko kūrē MVI vadošā speciāliste doktore Helēna Noskova.
 
Patlaban ČZA MVI un LU FSI sadarbības iznākums jau ir vairākas starptautiskās kolektīvās monogrāfijas(piem. jaunākā: National Minorities, Identity, Education. ‑  Praha: Institute of Contemporary History of the Academy of Sciences of the Czech Republic, 2011), starptautisko akreditācijas institūciju atzinība, kā arī pieaugoša LR vēstniecības Prāgā iesaistīšanās dažādos MVI rīkotos starptautiskos pasākumos.
 
Publikāciju sagatavojusi Māra Kiope
 
 
Bruntāles muzeja fasāde
 
 
 
 
Bruntāle mērs Petrs Riss sveic starptautiskās konferences dalībniekus muzeja Zelta zālē
 
 
Prezidijs (no kreisās) Bruntāles muzeja direktora vietnieks Tomašs Nisners, Bruntāles mērs Petrs Riss, MVI departamenta vadītāja Helēna Noskova, pētniece un slobāku valodas tulkotāja Ljubica Mezerova un MVI vadošais pētnieks Petrs Bednaržeks
 
 
 
Referē Igors Šuvajevs
 
 
 
Koordinatore Vallija Rone Bruntāles pils galerijā
 
 
 
Pēcpusdienas sekcija
 
 
 
Pieņemšana mērijā bija apvienota ar fotoizstādes atklāšanu
 
 
 
Olomouces Universitātes pagalmā
 
 
 
Mūsdienu vēstures institūtā: Nadežda Pazuhina un Vladislavs Volkovs
 
 
 
 
Vēsturnieku saruna: Aleksandrs Gavriļins un Oldržihs Tuma
 
 
 
MVI direktors O. Tuma paraksta jauno sadarbības līgumu ar FSI