Aktualitātes
Sākumlapa >> Aktualitātes

[ 26.05.2015 ] - LU FSI pētniece Māra Zirnīte izvirzīta LZA Goda doktora nosaukumam

Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētniece Māra Zirnīte daudzu gadu garumā nodarbojas ar atmiņu un dzīvesstāstu pētīšanu un apkopošanu. Aktuāls piemērs, kas atspoguļo M.Zirnītes zinātnisko darbību, ir Latvijas Zinātnes padomes vairāk kā 20 gadus atbalstītais mutvārdu vēstures pētījums, kura turpinājums paredzēts līdz pat 2016. gadam. No idejas aizmetņa Latvijas Kultūras fondā līdz pat šai dienai M.Zirnīte ir koordinējusi pētījumu, veidojusi pētījuma modeli, attīstot zinātniskos kontaktus, piesaistot speciālistus, izstrādājot NMV krājuma struktūru. Lasīt vēl...

Kas ir NMV?
 
Nacionālās mutvārdu vēstures pētījums radīts kā jauns virziens, kas filozofijas un socioloģijas zinātniskajā vidē attīsta starpnozaru pieeju atmiņu pētniecībai. Vienlaikus veidots NMV uzkrājums – Latvijas cilvēku atmiņu nezūdamībai. Atmiņām ne vienmēr  jānonāk NMV krājumā – nozīme ir katrai izstāstītai dzīvei, uzrakstītai grāmatai, kas spēj atklāt reālās dzīves šķautnes visā to daudzveidībā. Tagad vērojamā kultūras vides sašaurināšanās un masu mediju (sevišķi Latvijas TV) veidotais iluzorais pasaules modelis – liek šo uzdevumu uztvert ļoti nopietni. 
Vairāk nekā 20 gadus LU Filozofijas un socioloģijas institūtā mutvārdu vēstures pētnieki apkopo cilvēku stāstītās atmiņas. Tagad krājumā ir vairāk nekā 4000 stāstu. Šo darbu pagājušā gadsimta beigās rosināja dzejnieks Imants Ziedonis, turpināja pētnieki profesora Augusta Milta vadībā. Tagad pētījumu vada profesore Vieda Skultāne (Emeritus Bristoles Universitātē, Lielbritānijā). Pētnieku grupā darbojas dažādu paaudžu zinātnieki: Ieva Garda-Rozenberga, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Maruta Pranka, Kaspars Zellis, Maija Krūmiņa, Edmunds Šūpulis, Dace Bormane un Māra Zirnīte. 
Tāpat kā citās Austrumeiropas valstīs arī Latvijā mutvārdu vēsture un biogrāfiju pētniecība kā metode sāka attīstīties pagājušā gadsimta 90. gados, kaut gan Rietumu zinātnieku uzmanība tai pievērsta jau kopš 20. gadsimta sākuma. Pagājušā gadsimta 60.– 80. gadi iezīmē strauju pētnieciskā virziena uzplaukumu, kad atmiņu analīzei, teorijām un metodēm veltīto publikāciju skaits strauji pieaug.
Atmiņas uzklausa un aplūko pētījumos no dažādu disciplīnu: folkloristikas, sociālās un kultūras antropoloģijas, etnoloģijas, psiholoģijas, sociālās vēstures, kvalitatīvās socioloģijas perspektīvas.
Uzsākot jauno pētniecisko virzienu Latvijā, tika vienlaikus risināti vairāki uzdevumi:
  • metodes veidošana, apzinot Rietumu zinātnieku publikācijas;
  • neatliekama vecākās paaudzes cilvēku intervēšana;
  • pētniecisko avotu krājuma veidošana ar perspektīvi tālejošiem pētījumiem;
  • metodes iesaiste Latvijas humanitārajos pētījumos.
Dzīvesstāstu pētījumu nozīme ir to saikne ar reālo dzīvi, intervijas un sarunas, no kurām izriet atmiņu stāsti, personīgais kontakts, kas dziļi iesaista klausītāju un gandrīz taustāmi – ar visiem jutekļiem ievada otra citādajā pieredzē.
 

Teksts: Māra Zirnīte 

 

 

Debates LU Letonikas centrā (no kreisās) Maija Sinka, Guntis Pakalns, Augusts Milts un Māra Zirnīte

 

Mutvārdu vēstures pētnieku grupa 2007

 

Intervija Zviedrijā: Vilis Klucis un Māra Zirnīte

 

Māra Zirnīte iepazīst skaņu ierakstu kolekciju Britu bibliotēkā Londonā

 

Plašāka informācija par LU FSI NMV www.dzivesstasts.lv