Aktualitātes
Sākumlapa >> Aktualitātes

[ 15.03.2016 ] - Analītisks ziņojums: Dzīvojot ārpus Latvijas, strauji asimilējas latviešu bērni

Pagājušajā gadā noslēdzies zinātniski-pētnieciskais projekts «Latvijas emigrantu kopienas» atklāj satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo lingvistisko asimilēšanos. Latvijas emigrantu aptauja, kurā apkopota informācija arī par aptuveni 2000 ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes bērniem, liecina, ka par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā var kļūt nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū. Aptauja atklāj, ka ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3–17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu. Latviešu valodu ļoti labi vai brīvi pārvalda 27% latviešu bērnu, labi — 21%, bet vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Inta Mieriņa

Pēc respondentu – bērnu vecāku un ģimenes locekļu — vērtējuma, 70% ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu bērnu 3–17 gadu vecumā spēj labi vai ļoti labi saprast latviešu valodu, 55% labi runā latviski. Daudz grūtāk latviešu bērniem padodas rakstīšana latviešu valodā: labi latviski lasa 29% un raksta 21%, turpretī aptuveni puse ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu bērnu 3–17 gadu vecumā vispār nelasa un neraksta latviski. Zīmīgi, ka trešdaļa latviešu bērnu ārpus Latvijas nebūtu spējīgi sazināties latviski: viņu latviešu sarunu valodas prasmes ir vājas, ļoti vājas vai nekādas. Tie, kas aizbraukuši kā bērni, valodu aizmirst, kamēr tiem, kuri jau piedzimst ārzemēs apgūt latviešu valodu ir īpašs izaicinājums.

Šo situāciju lielā mērā nosaka valodas lietojums ģimenē. Kā liecina aptauja, tikai 40% no tiem, kuri pirms aizbraukšanas no Latvijas ģimenē runāja latviešu valodā (un šobrīd nedzīvo vieni), šobrīd ģimenē runā vienīgi latviešu valodā. Trešdaļa (34%) ģimeņu ir pilnībā atteikušās no latviešu valodas lietošanas ģimenē, turpretī katrā ceturtajā (26%) šādā ģimenē runā gan latviešu, gan kādā citā valodā. Dažādu iemeslu dēļ krievu valodas zudums diasporā noris daudz lēnāk.

Interesanti, ka latviešu vidū tomēr vērojama izteikta vēlēšanās, lai bērns saprastu latviešu valodu: aptuveni divas trešdaļas (68%) ārzemēs dzīvojošo latviešu, kuru ģimenē aug bērns, vēlas, lai viņu bērns brīvi pārvaldītu latviešu valodu. 22% vēlas, lai bērns vismaz saprot un spēj sazināties latviski, bet tikai 7% latviešu nav svarīgi, lai bērns zinātu latviešu valodu. Tas liecina, ka nepieciešams sniegt visu iespējamo atbalstu, lai bērns latviešu valodu zināšanas varētu saglabāt. Rezultātu analīze liecina, ka papildus latviešu valodas lietošanai ģimenē, īpaši būtiska loma ir grāmatu lasīšanai latviešu valodā. Valodu zināšanas ievērojami labākas ir arī tiem bērniem, kas skatās latviešu filmas, multfilmas un spēlē datorspēles latviešu valodā. Ārkārtīgi būtiska nozīme ir arī vecāku motivācijai iemācīt saviem bērniem latviešu valodu vai neļaut to pazaudēt, un šī motivācija bieži vien saistīta ar plāniem, ka bērns iespējams kādreiz atgriezīsies Latvijā, kā arī ar saiknes saglabāšanu ar Latviju un latviešiem kopumā.

Latviešu valodas prasmi ārzemēs zaudē ne vien bērni, bet arī pieaugušie, īpaši tie, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda. Taču arī no tiem 15 vai vairāk gadus vecajiem respondentiem, kuri sevi identificē kā latviešus, tikai 80% šobrīd brīvi pārvalda latviešu valodu.

Papildus, jāņem vērā, ka latviešu vidū ļoti izplatītas ir starpetniskās laulības. Tas nozīmē, ka, ja ģimene izlemtu pārcelties uz Latviju, latviešu valoda būtu jāapgūst arī remigranta dzīvesbiedram vai dzīvesbiedrei. Šim jautājumam Latvijā politikas līmenī līdz šim nav pievērsts pietiekoši uzmanības. Nepieciešams, lai Latvijā arī angļu valodā runājošiem pieaugušajiem būtu pieejami intensīvi un atraktīvi latviešu valodas apmācību kursi.

 


Piedāvājam iepazīties ar pilnu Inta Mieriņas ziņojuma tekstu:

Bērnu valodu prasme un latviešu valodas zudums/zuduma intensitāte jaunajās mītnes zemēs LU Filozofijas un socioloģijas institūts

 

Raksta lejupielādes versija — PDF

Vairāk par projektu — «Latvijas emigrantu kopienas»