Aktualitātes
Sākumlapa >> Aktualitātes

[ 04.04.2016 ] - LU FSI Zinātniskās padomes sēde, direktora vēlēšanas

Zinātniskās padomes sēde

LU FSI ZP sēde notiek FSI telpās, 322. istabā, 4. aprīlī, 14:00, vada ZP priekšsēdētāja S. Krūmiņa-Koņkova

Darba kārtībā:

1. Institūta attīstības plāna uzklausīšana, ziņo direktora amata kandidāte M. Kūle

2. Direktora vēlēšanas.

3. Dažādi.

 

15:00. FSI seminārs. Aicinām piedalīties visus FSI zinātniekus!

Kā attīstīt pētījumus LU deleģētajā bāzes finansējuma prioritārajā virzienā: Kritiskā domāšana, inovācijas,

konkurētspēja, globalizācija.

Pienākumu sadale.

Projektu veidošana, sadarbība ar fakultātēm un citiem LU institūtiem.

--------------------------------

PIELIKUMS

Direktora amata kandidātes prof., LZA akadēmiķes Maijas Kūles LU FSI attīstības programma

LU Filozofijas un socioloģijas institūta

direktora amata kandidātes

Dr. habil. phil., profesores, LZA un

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenās locekles

 Maijas Kūles

institūta attīstības un turpmākās vadības programma 2016-2020 

vakances sludinājums LU portālā 2016.g. 11.02

I. LU Filozofijas un socioloģijas institūta (turpmāk LU FSI) kopējā stratēģija Latvijas zinātnes attīstības un LU zinātnes nozaru stratēģijas ietvaros:

1. LU Filozofijas un socioloģijas institūta (turpmāk LU FSI) attīstību un līdzšinējo sasniegumu izvērtējumu veidot ciešā saistībā ar LR zinātniskās darbības attīstības stratēģiju, ko nosaka LR Saeima, LR Ministru kabinets, Izglītības un zinātnes ministrija, īpašu uzmanību veltīt humanitāro un sociālo zinātņu specifikas un valstiskās nozīmības skaidrošanai, šo zinātņu, tajā skaitā filosofijas un socioloģijas, starptautiskās dimensijas stiprināšanai.

Ar priekšlikumiem iekļauties LU Stratēgiskā plāna 2010-2020 realizācijā, lai sekmētu filosofijas, reliģijpētniecības, nacionālās mutvārdu vēstures, etnisko jautājumu pētniecības un socioloģijas attīstību LU, Latvijā un sadarbībā ar ES zinātniskajām institūcijām un universitātēm.

2. Izmantojot situāciju, kad 2015. gadā bija iespēja līdzdarboties LU Zinātnes nozaru attīstības stratēģijas izstrādes grupas vad. vietn. amatā „Filozofija, ētika, reliģijzinātne un teoloģija”, kā arī piedalīties sociālo zinātņu, tajā skaitā socioloģijas nozares stratēģijas apspriešanā un diskusijās par ārzemju ekspertu kritiskajiem atzinumiem, LU FSI attīstību zinātnes jomās virzīt saskaņā ar šo LU dokumentu.

3. Uzturēt spēkā LU FSI zinātnisko darbinieku prasību, lai LU Zinātņu nozaru stratēģijai 2015-2020 tiktu rasts IZM un institucionāls atbalsts, atbilstošs finansējums, kā arī lai LU centralizētie departamenti sniegtu atbalstu LU FSI stratēģijas īstenošanai atbilstošajās zinātņu nozarēs.

4.Stimulēt LU FSI zinātnisko darbinieku iniciatīvas un līdzdalību Eiropas struktūrfondu, kas plānotas zinātnes atbalstam līdz 2020. gadam, īstenošanā, tajā skaitā projektā "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" īstenošanā, iespēju robežās rūpējoties par humanitāro un sociālo zinātņu dalības paplašināšanu.

5. Atbalstīt LU FSI strādājošo jauno doktoru pieteikumus uz projektu konkursiem, kas tiek plānoti zinātniskā personāla atjaunotnei un jauno doktoru tematisko izstrāžu nostiprināšanai LU. Jauno zinātnieku iniciatīvu sekmēšanu LU FSI uzskatīt par būtisku stratēģijas sastāvdaļu, veicinot zinātniskā personāla atjaunotni.

6. Piedalīties Latvijas zinātnieku aktivitātēs, aktualizējot un spēkā noturot prasību, lai turpmākajos gados valsts nesamazina, bet gan palielina finansējuma apjomu zinātnei un augstākajai izglītībai, saskaņā ar Likumā par zinātnisko darbību paredzēto 0,15% no IKP katru gadu. Iespēju robežās kritizēt zinātnes politikas veidotājus Latvijā, kas nepakļaujas likuma prasībām un neveicina zinātnes attīstību Latvijā, uzstājoties medijos, līdzdarbojoties IZM, LZP u.c. veida komisijās, sadarbojoties ar Saeimas deputātiem, uzstājoties Saeimas komisiju sēdēs par zinātnes attīstības jautājumiem.

7. Sakarā ar Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvi Latvijā veicināt prasību Latvijas zinātnes politikas veidotājiem, lai nodrošinātu šo līdzekļu līdztiesīgu pieejamību humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas tiek attīstītas LU FSI un LU kopumā. Veikt pārrunas ar IZM Augstskolu, zinātnes un inovāciju departamentu, izstrādāt prasības IZM, deklarācijas, publikācijas, kurās pierādīt filosofijas un socioloģijas valstisko nozīmību un parādīt LU FSI ieguldījumu šajās zinātņu nozarēs.

8. Zinātnes nozaru stratēģijā LU ņemt vērā 2015. gadā izstrādātos projektus: Latvijas Universitātes institucionālās kapacitātes attīstība, LU zinātņu nozaru attīstības stratēģija 2015-2020, LU Kvalitātes politika, LU Izcilības modelis, LU stratēģijas pamatbnostādnes par izcilību, jaunradi un atvērtību,

a) izmantot kā argumentu LU stratēģijā noteikto prioritāti, ka līdz 2016. gadam pie prioritātēm pieder: kultūru, valodu un saimniecisko sistēmu mijiedarbība Austrumeiropā;

b) latviešu valoda, literatūra, vēsture un kultūra starptautiskajā kultūrvēsturiskajā kontekstā,

veicināt šāda veida humanitārās prioritātes saglabāšanu un aktualizāciju, pievēršot uzmanību arī situācijai Eiropas Savienībā un eiropeiskajām vērtībām, emigrācijas socioloģiskajiem pētījumiem un jaunatnes socioloģijai un citiem tematiskajiem lokiem, kas noteikti LU FSI Nolikumā kā zinātniskās darbības jomas;

9. Sekmēt LU attīstības projektu un Latvijas zinātnes padomes projektu izstrādi prioritārajās filozofijas un socioloģijas jomās. Sekmēt šo prioritāro sfēru ilgtspējību laika posmā no 2016-2020. gadam, piedaloties ar ierosinājumiem LU Stratēģijas komisijas, LU Zinātnes padomes u.c. sēdēs, papildinot prioritātes ar filosofijas un socioloģijas aktualitāšu formulējumiem.

10. Iekļauties LR IZM, citu ministriju, valdības veidotajās darba grupās, izmantojot savu statusu kā Latvijas Zinātnes ekspertei, lai veiktu humanitāro un sociālo zinātņu aizstāvību gadījumos, kad nelīdzsvaroti dominē dabas un inženiertehniskās zinātnes. Iestāties par līdzsvarotu visu zinātņu attīstību Latvijā, ņemot vērā Eiropas Savienības nostādnes zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstībā visā Eiropas kopējā zinātnes telpā. Pierādīt filosofijas un socioloģijas pētījumu nepieciešamību Latvijas un ES attīstībai.

11. Vadīties pēc LU apstiprinātās Universitātes attīstības stratēģijas, kas paredz studiju un zinātniskās pētniecības saliedēšanu kopējā procesā. LU FSI izmantot visas iespējas, lai piesaistītu zinātniskajai darbībai maģistra un doktora studiju programmas studentus. Stimulēt sistēmas nostiprināšanos, lai LU FSI zinātnieki varētu lasīt lekciju kursus LU, kā arī LU Vēstures un filozofijas fakultātes docētājus iesaistīt zinātnisko projektu izstrādē ne tikai fakultātē, bet arī institūtā, īpaši, kad top starptautiski vērienīgi filosofijas un socioloģijas projekti. LU institūtam nepieciešams apvienot LU fakultāšu struktūrvienību un zinātnisko institūtu labākās īpašības un nodrošināt studiju un pētījumu vienotību.

Nodrošināt institūta akadēmiskā personāla pakāpenisku iesaistīšanos studiju darbā, izmantojot taktiku: pieteikt iespējamos studiju kursus LU attiecīgo jomu fakultāšu studiju programmu direktoriem, izstrādāt studiju kursu plānus pēc LUISa noteikumiem, sadarboties ar attiecīgo jomu fakultāšu docētājiem. Izmantot jau savāktos 5 studiju kursu pieteikumus no LU FSI, lai LU stimulētu šādas sistēmas attīstību, kad institūtu pētniekiem ir iespējams ņemt dalību studiju kursu docēšanā.

Veicināt  LU Vēstures un filozofijas fakultātes maģistrantu un doktorantu iesaisti LU FSI zinātniskajos projektos, krājumu un žurnālu numuru sagatavošanā publikācijai, tādējādi vairojot akadēmisko studiju programmās studējošo ciešāku iesaisti zinātniskajā darbībā. Direktora darbībā izmantot sitūaciju, kad LU VFF vadu filozofijas doktora studiju programmu, lai labākos doktorantus piesaistītu darbam LU FSI un attiecīgi sadarboties ar socioloģijas doktora studiju programmu vadītājiem LU un RSU.

12. Sekmēt LU FSI zinātnieku aktivitātes, izstrādājot projektus Eiropas zinātnes telpā, sadarbojoties ar partner-universitātēm, kur LU FSI ieņem gan vadošo, gan koordinējošo lomu, meklēt dažādu iespējamo ārējo partneru palīdzību kvalitatīvu starptautisku projektu sagatavošanā, tajā skaitā profesionāļu palīdzību, arī juridiskajā jomā. Sekmēt, sadarbībā ar LU prorektoru birojiem, LU priekšlikuma par speciālas starptautisko projektu koordinācijas un izstrādes departamenta īstenošanu LU, lai sniegtu atbalstu pētniekiem projektu noformēšanā.

13. Izmantot savu statusu kā Eiropas Komisijas Zinātnes un inovāciju ģenerāldirektorātā Briselē ekspertei H2020 ietvaros un COST projektu sistēmā, lai vairotu LU filosofu un sociologu projektu atbalsta partnerus un pēc iespējas ātrāk izprastu jaunās prasības un prioritātes EK nostādnēs Sociālo un humanitāro zinātņu attīstībā (prioritātes tiek izvirzītas un detalizētas ne vien ilgstošākam periodam, bet arī katru gadu, tādēļ ļoti svarīgi pēc iespējas savlaicīgāk tās konstatēt, piedalīties Briseles apspriedēs un mājās - LU - informēt par to savus kolēģus, sekmējot jaunus pavērsienus zinātņu attīstībā).

14. Veicināt filosofijas un socioloģijas atziņu izplatīšanu Latvijas pārvaldes sistēmā, sadarboties ar Saeimas deputātiem, ministriem, ekspertiem, ar ārzemju vēstniecībām, preses pārstāvjiem, lai LU FSI izstrādes, publikācijas, priekšlikumi, koncepcijas utt. nepaliktu bez ievērības. Veicināt zināšanu pārnesi un plašāku sadarbību ar medijiem.

15. Nostiprināt LU FSI stratēģijas realizāciju valstiskā un sabiedrības līmenī, iegūstot zinātnes rezultātu praktisku pielietojumu, sniegt atbalstu lēmumu pieņēmējiem Saeimas, ministriju, pašvaldību u.c. līmeņos.  Sekmēt LU FSI zinātnieku darbību ekspertu un padomdevēju lomās ministrijās.  Šādu eksperta lomu vairāk nepieciešams izvērst arī Kultūras, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības, Labklājības, Zemkopības ministrijās, arī Valsts kancelejas, Valsts Administrācijas skolas vajadzībām. To varu veikt tādēļ, ka pati esmu līdzdarbojusies dažādu ministriju ekspertīžu veikšanā, nevalstiskajās organizācijās, komisijās, kas sadarbojušās ar politiķiem un ierēdņiem.

16. Darboties sabiedriskajā kustībā, meklējot domubiedrus, kas aktivizētu nostādnes par birokrātisko prasību mazināšanu attiecībā pret zinātni. Atbalstītājus saskatu Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes, Valsts kontroles amatpersonu, LU vadības un citu universitāšu fakultāšu pārstāvju rindās. Tas dotu efektu arī LU FSI infrastruktūras un darba noslodzes sakārtošanai, veltot vairāk laika zinātniskajiem procesiem, mazāk - atskaitēm, pārskatiem, kas dublējas un "papīru darbam".

 

 II. LU FSI zinātniskās attīstības programma institūta līmenī.

1. Jārealizē LU FSI pieņemtā un LU Senāta apstiprinātā Institūta zinātnisko nozaru stratēģiskās attīstības programma 2015-2020.

            2011.-2016.g. prioritāra bija Valsts nozīmes pētījumu centru veidošana un ERAF līdzekļu apgūšana infrastruktūras stiprināšanai, kas ir bijis būtisks laikaposms, lai uz iegūto tehnoloģiju un jaunu telpu bāzes sāktu jaunu attīstības loku zinātniskajā ziņā. Institūts ir nonācis jaunās telpās Rīgā, Kalpaka bulv.4, 3. stāvs, kas kvadrātmetru ziņā, rēķinot normu uz pētniekiem nepieciešamo platību, kā arī 2 laboratoriju iekārtošanu, nav pietiekama. Taču LU FSI, sakarā ar zemo bāzes finansējumu 2014-2015.g. nevarēja pieprasīt un apmaksāt lielāku platību. Situācijā, kad LU apņemas segt telpu izdevumus no 2016.g., ir jāpalielina FSI telpu platība un jānodrošina nepieciešamie normatīvi, kā arī Nacionālā dzīvesstāstu laboratorijas nepieciešamās telpas līdz brīdim, kad NMV krājumu pārņem Latvijas Nacionālā bibliotēka.

            Jānostiprina LU FSI Zinātniskās padomes 2014.g. apstiprinātā institūta struktūra: nodaļas, 2 laboratorijas, publikāciju sēriju izstrāde. Jāsaņem LU vadības atbalsts LU FSI iekšējās struktūras pilnveidošanai.

2. Kā ievēlētai institūta direktorei cieši jāsadarbojas ar LU vadību, fakultātēm, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un LU Latvijas vēstures institūtu un LU Latviešu valodas institūtu. Man tas ir pa spēkam, jo labi zinu šo institūtu kolektīvus, arī kā daudzu gadu garumā - LU un Senāta komisiju vadību un darbības principus. Jāiestājas par LU Senāta sastāva noteikumu mainīšanu, lai LU konsolidētie institūti, līdzīgi kā LU fakultātes, būtu pārstāvēti LU senātā vismaz ar vienu senatoru.

3. LU FSI, pēc diskusijām zinātnieku vidē, strādājot pie LU zinātnes nozaru attīstības stratēģijas 2015-2020,  ir izvirzījis mērķus:

a)                  veidot jaunu uzstādījumu filosofijas un socioloģijas attīstībai Latvijā gan teorētiskā, gan praktiskā griezumā, kur centrā ir jautājums par to, kā kultūras, humanitāro vērtību, filosofisko zināšanu, kritiskās reflektētspējas un socioloģiskās analīzes klātbūtne spēj ietekmēt cilvēku izaugsmi, pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas nostiprināšanu, uzlabot sabiedrības dzīves kvalitāti un valsts konkurētspēju, kas atkarīga no darbaspēka izglītotības un pozitīvas vērtību sistēmas;

b)                  uzrakstīt un publicēt izdevumus par  vērtību izpratni Latvijā, valsts ideju, nacionālo un eiropeisko identitāti, vācbaltu intelektuālo tradīciju Latvijā un Baltijā, sociālās struktūras izmaiņām, etniskajām minoritātēm, emigrāciju un jaunatnes politiku;

c)                  radīt priekšnoteikumus jaunu starpnozaru sadarbības formu veidošanai gan starp  humanitāro un sociālo zinātņu nozarēm, mobilizējot akadēmiskos spēkus kopīgai darbībai, lai izveidotu jaunus centrus valstiski prioritāru zinātnisko pētījumu īstenošanai, tajā skaitā pētniecības ētikā un zinātnes integritātē;

d)                 veicināt Latvijas filosofu un sociologu ieguldījumu Baltijas, Baltijas jūras reģiona, Eiropas un pasaules  mēroga pētniecībā, veidojot starpvalstu projektus un īpaši sadarbojoties ar Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas zinātniekiem;

e)                  nodrošināt valsts vajadzības ekspertīzes jautājumos saistībā ar izglītības un zinātnes politiku, reliģisko situāciju Latvijā, kultu, jauno reliģisko virzienu analīzi, kultūrpolitiku, nacionālās valsts ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm, augstskolu studiju programmu pilnveidošanu un akreditāciju, preventīviem pasākumiem sakarā ar deviantu uzvedību, sociālo atstumtību, integrācijas un etnisko minoritāšu jautājumiem u. c.

            Visi minētie mērķi ir reāli sasniedzami un centīšos tos sekmēt atbilstoši savām spējām, starptautiskiem sakariem un pieredzei Eiropas zinātnes projektu vērtēšanā. LU FSI zinātnieku kolektīvs ir ļ ieinteresēts savas darbības izvēršanai, starptautiskās dimensijas paplašināšanai, arī finansiālo līdzekļu efektīgākai piesaistei. Kā potenciāla direktore neredzu zinātniskus šķēršļus, kāpēc darbinieki nevarētu realizēt savas ieceres.

Taču mēdz būt riski, tajā skaitā

a) valsts finansējuma zinātnei samazināšana un Latvijas atrašanās pēdējā vietā ES no 28 valstīm zinātnes finansējuma ziņā no IKP;

b) birokrātisko prasību pieaugums un neskaidrība prasībās, tajā skaitā Eiropas struktūrfondu projektu realizācijā;

c) aizspriedumi pret humanitāro un sociālo zinātņu nozīmīgumu, tehnokrātiska zinātnes politika;

d) ar valsts un politisko varu saistīti subjektīvi cilvēciski faktori [nesaskatīt filosofijas un socioloģijas vērtību, nepārzināt šo zinātņu specifiku utt.] 

Taču institūta kolektīva saliedētība, kvalifikācija, spēja argumentēt un aizstāvēt idejas, līdz šim šādus riskus ir mazinājusi. Tas jādara arī turpmāk, LU FSI direktoram kopā ar Zinātniskās padomes locekļiem līdzdarbojoties valsts attīstībā intelektuālā un praktiskā ziņā.

4. LU FSI zinātniskajā attīstība nepieciešams sekmīgi startēt LZP projektu, LU iekšējo projektu, Eiropas Savienības struktūrfondu, Norvēģijas finanšu instrumentu u.c. konkursos. Uzskatu, ka savstarpējo konsultāciju un kontroles, atskaišu sagatavošanas funkcija LU FSI ir jāpastiprina. Apņemos veicināt ar LU FSI rīcībā esošajiem līdzekļiem zinātniskā personāla piedalīšanos citu zinātnes institūciju un universitāšu rīkotajos pasākumos Latvijas republikā un ārvalstīs;

5. 2016.-2020.g jāturpina sagatavoto publikāciju izdošana un institūta 3 žurnālu publicēšana. Jānodrošina institūta agrāk izdoto publikāciju deponēšana un plašāka pieejamība lasītājiem. Jāveic precīzāka izdevumu grafika plānošana, jānovērš kavēšanās, kas nereti rodas autoru radošā procesa dēļ.

           

III. LU FSI pārvaldes uzlabošana, vadības veids

1. Institūtā darbojas administrācija, kopš 2016.g. ir izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka amati atbilstoši LU amatu aprakstiem. Ir speciālists saimniecības jautājumos, jauna zinātniskā sekretāre, jauna Zinātniskās padomes priekšsēdētāja un vietniece, kā arī jauns LU FSI ZP sastāvs, to papildinot ar Dr.sc.soc. Ritmu Runguli - LKA un RSU profesori atbilstoši LU Nolikumam par Zinātnisko padomi. Kā direktore paredzu daudzveidīgu sadarbību ar LU FSI Zinātnisko padomi un vadošajiem pētniekiem zinātnes nozaru stratēģijas īstenošanā.

LU FSI nepieciešams attīstīt noteikumus, ka atalgojums tiek piešķirts saskaņā ar LU izstrādātajiem jaunajiem atalgojuma noteikumiem, stundu likmēm, amatu aprakstiem un darba kvalitātes vērtējumiem. Zinātnieki atalgojumu LU FSI saņem saskaņā ar projektos iegūtajiem līdzekļiem, kā arī no bāzes finansējuma.

2. Direktora amatā jāstrādā, (man tas būtu iespējams, izmantojot LZP ekspertes statusu), pie tā, lai valstī visas zinātniskās institūcijas un LU kopumā no IZM saņemtu pilnu bāzes finansējumu, nevis daļēju. Par aktualitāti kopš 2016.g. jāuzskata diskusija par LU Noteikumiem bāzes finansējuma sadalē starp LU institūtiem un fakultātēm, prasot skaidrību un taisnīgumu sadales noteikumos, ņemot vērā LU institūtu vajadzības, attīstības stratēģiju, pētnieku rezultativitāti un jaunu projektu piesaisti.

3. Kā LU FSI direktore uzņemos vadīt un organizēt Institūta darbu atbilstoši Latvijas Republikas  un LU normatīvajiem aktiem, nodrošinot Institūta zinātniskās darbības, administratīvās un organizatoriskās funkcijas, taču ja saskatu nepareizu, pret humanitārajām un sociālajām zinātnēm netaisnīgu attieksmi, apņemos vērsties pret to ar visiem pieļaujamajiem līdzekļiem un argumentiem.

Paredzu savlaicīgi plānot un apstiprināt Institūta zinātnes un attīstības programmu atbilstoši Institūta darbības mērķiem;  noteikt Institūta pamatvirzienus un uzdevumus; nodrošināt fundamentālo un lietišķo pētījumu veikšanu; plānot un apspriest Institūta budžetu, kontrolēt izdevumus un nodrošināt resursu racionālu izmantošanu. Apņemos, kā paredzēts LU FSI Nolikumā, sniegt pārskatus Institūta Zinātniskai padomei ne retāk kā reizi gadā, organizēt ad hoc apspriedes, seminārus, ja rodas aktuāla nepieciešamība kolektīvi lemt par LU FSI attīstības optimizēšanu.

4. Administratīvās pārvaldes paplašināšanai FSI administrācijā neredzu iespējas, institūta speciālisti izpilda visus paredzētos uzdevumus, kaut reizēm ar pārslodzi, strādājot pat ārpusdarba laikā. Finansiālais stāvoklis turpmākajos gados, iespējams, neļaus paplašināt zinātniski organizatorisko sfēru, kaut Institūtā būtu nepieciešams pārstāvis(ji), kas aktīvāk sekmētu starptautisko sadarbību un projektu izstrādi, saņemot par to samaksu no LU FSI bāzes finansējuma.

5. Uzskatu, ka vajadzīgs finansiāls stimuls zinātniskajiem darbiniekiem, kas rada visaugstvērtīgākās publikācijas, īsteno SCOPUS datu bāzē esošu žurnāla numuru izdošanu.

6. Apņemos nodrošināt atbilstošus darba apstākļus pilnvērtīgam zinātniskā personāla darbam Institūtā, plānot un motivēt personālu, sekmēt to zinātnisko un profesionālo izaugsmi, vadoties no LU stratēģiskās attīstības un LU FSI finansiālajām iespējām; izstrādāt pieprasījumus LU vadībai par LU FSI attīstību, rosināt diskusijas un labvēlīgu lēmumu pieņemšanu.

7. Uzskatu par nepieciešamu modernizēt LU FSI darbību, popularizējot jaunākos zinātnes sasniegumus, izmantot multimediālās laboratorijas iniciatīvas, video prezentācijas, sadarbību ar LU Mediju centru, nodrošināt zinātnisko konferenču, simpoziju, semināru un citu pasākumu organizēšanu Institūta, valsts un starptautiskā mērogā saskaņā ar projektos paredzētajiem darba uzdevumiem un finansiālajām iespējām. Uzskatu par būtisku veicināt  Institūta pozitīva publiskā tēla veidošanu atbilstoši Institūta zinātniskajiem sasniegumiem, izmantojot arī manis kā direktora atpazīstamību Latvijā un ārpus tās.

8. Institūta kolektīvā līdz šim pastāv labvēlīga, pētniecību stimulējoša attieksme. Uzskatu, ka šī attieksme, kas veidojusies gadu desmitos, ir viena no panākumu atslēgām un vēlos to saglabāt un stiprināt ar izprotošu, problēmas risinošu pārvaldības stilu, uzņemoties direktora funkcijām atbilstošu atbildību par LU FSI panākumiem valstī un starptautiskajā arēnā.

9. Par labāko vadības stilu uzskatu tādu, kā to attiecībā pret mani ir nosaukuši institūta darbinieki - "ekoloģiskais stils". Tas nozīmē saprotošu attieksmi pret visu, kas ir cerīgs, jauns, augošs zinātnē. Uzskatu, ka cieņpilnu un atbalstošu attieksmi ir pelnījuši darbinieki ar lielu zinātniskās pētniecības stāžu. Uzskatu, ka Institūtā jāveido dažādu paaudžu pētnieku sadarbība, pieredzes apmaiņa starp zinātnē ienākošajiem jaunajiem doktoriem un vadošajiem pētniekiem ar vairāku desmitgažu darba stāžu.

10. Vēlos sekmēt tās darbības, kas veicina ordeņu, goda doktoru, balvu u.c. atzinību izteikšanu LU FSI zinātniskajiem darbiniekiem. Kā LZA akadēmiķe vēlos izmantot savas pilnvaras LZA, lai ar savu ieteikumu virzītu jaunus korespondētājlocekļus un akadēmiķus LZA filozofijā, vēsturē, kultūras antropoloģijā (attiecībā uz nacionālo mutvārdu vēsturi) un socioloģijā.

11. Uzskatu, ka ir nozīmīgi sadarboties ar LU FSI zinātnieku arodbiedrības grupu, atbalstīt arodbiedrības taisnīgās prasības par zinātnes finansējumu un zinātnieka atalgojumu atbilstoši ieguldītajam darbam bez pārtraukumiem finansējumā.

11. Par attīstības mērķi uzskatu to, lai, izvēršot direktora sadarbību ar Zinātnisko padomi, institūta speciālistiem un LU vadību, kļūtu par Eiropā ievērotu, starptautiskas nozīmes LU pētniecības centru, izstrādājot interdisciplināras tēmas, nostiprinot filosofijas saikni ar socioloģiju un sociālām zinātnēm kopumā, radot jaunu tematiku, padziļinot esošo un pieņemot darbā jaunus doktorantūras un pēcdoktorantūras  studentus,  veidojot līdzsvarotas attiecības starp paaudzēm, dzimumiem, valodu zinātājiem, filosofisko virzienu pārstāvjiem, socioloģijas teorētisko un praktisko pētniecību.

2016.g. 1.03                           Dr. habil. phil. Maija Kūle

----------------------------------------

CV

3.      pielikums

 

LU FILOZOFIJAS UN SOCIOLOĢIJAS INSTITŪTA DIREKTORA

AMATA PRETENDENTA Dzīves un darba gājums

(CV)

I.    VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds  Maija Kūle

Dzimšanas vieta Lejasciems, Gulbenes nov., Latvija

Adrese (pieraksta un dzīvesvietas), tālruņi, e-pasts, Skype lietotājvārds, web lapa

 maija.kule@lu.lv; maija.kule@gmail.com, skype: maija.kule

Pārvalda svešvalodas (atbilstoši Eiropas valodu prasmes līmeņu klasifikācijai), dzimtā valoda - latviešu, svešvaloda - angļu, Eiropas valodu prasmes līmeņi visās pozīcijās C1, krievu val. C1

Izglītība - augstākā   

Akadēmiskais grāds, zinātniskais grāds, akadēmiskie nosaukumi - filozofijas habilitētā doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenā locekle, profesore

Pašreizējā nodarbošanās, darba pieredze - LU profesore (1/4 sl.), LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktora p.i., LU FSI vadošā pētniece;

zinātniskā darba pieredze - kopš sākts darbs LZA Vēstures institūtā 1975.g. amatā jaunākā zinātniskā līdzstrādniece, LZA Filozofijas un tiesību institūtā - zinātniskā līdzstrādniece, zinātniskā sekretāre, filozofiskās antropoloģijas nodaļas vadītāja; LZA Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, LU aģentūras „LU Filozofijas un socioloģijas institūts” direktore, vadošā pētniece

Akadēmiskā/zinātniskā darba stāžs (gadi) - 41 gads

Cits:

 Latvijas augstākā apbalvojuma - Trīszvaigžņu ordenis komandiere, III šķira, Latvijas Ministru kabineta balvas laureāte, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Felix balvas laureāte, LZA T. Celma vārdā nosauktās vārdbalvas laureāte, Kultūras fonda Spīdolas balvas laureāte; Paula Harisa starptautiskā medaļa par labāku saprašanos starp pasaules tautām, Rotary International, ASV                   

II.    ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem)              

 LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs

vadītāja, LZP projekts 296/2012 „Fenomenoloģiskie pētījumi (saistībā ar S.Kirkegoru, A.Bergsonu un psihoanalīzi”, 2013-2016.g.

vadītāja LZP sadarbības projekts 660/2013 „Kultūru migrācija Latvijā”, LU FSI sadaļa, 2014-2017.g., kopš 2016.g. izpildītāja;

vadītāja, Valsts pētījumu programma ‘Letonika: Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības”, projekts nr.6 „Vērtību aspekti Letonikā”, 2014-2017.g.

galv. izpildītāja, LZP projekts 566/2012 „Feminisma pretrunas Latvijā: kultūra un varas spēles”, LU Humanitārajā fakultātē, 2013-2016.g.

vadītāja, Valsts pētījumu programma „Nacionālā identitāte”, LU FSI projekts nr.2. „Nacionālā un eiropeiskā identitāte” 2010-2014.g.

vadītāja, LZP projekts 09/1514 „Fenomenoloģija un vērtību hermeneitika”, 2009-2012.g.

izpildītāja, LZP projekts 09/1601 „Dzimums filosofijā un literatūrā: sievietes devums tradīcijā un jaunradē”, LU Humanitārajā fakultātē, 2009-2012.g.

vadītāja, LZP sadarbības projekts 10.0007 "Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija (filozofijas sadaļa), 2010-2013.g.

·    Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs

 eksperte, izpildītāja, Norvēģijas finanšu instrumenta projekts Nr. NFI/R/2014/061 Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās: Latvijas un Norvēģijas diversitātes/Gender, Culture and Power: Diversity and Interactions in Latvia and Norway”, 2015-2017.g.

vadītāja “Phenomenology worldwide”, Starptautiskās filosofijas biedrību federācijas (FISP) komitejas “Philosophical cooperation and philosophical encounters” pasākumu plāns un internacionāls projekts 2006-2011.g.

·   Latvijas vai starptautisko projektu un programmu ekspertu padomju, komisiju loceklis

     1991-2016 Latvijas Zinātnes padomes eksperte filozofijā, 2010-2013 Latvijas Zinātnes padomes locekle; 2008-2010 LZP 5. ekspertu komisijas vadītāja; 2007-2011 Latvijas pārstāve-eksperte EK zinātnes 7. ietvara programmu SSH jomā; 2000-2016 Direktoru padomes locekle, International Husserl and Phenomenological Research Society; patlaban - Latvijas Zinātnes padomes Eksperta tiesību piešķiršanas komisijas locekle, LU Profesoru padomes filozofijā priekšsēdētāja, LU Promocijas padomes filozofijā locekle, Latvijas Zinātņu akadēmijas senāta locekle; LZA Ētikas komisijas vadītāja un locekle; COST programmas eksperte ES, Eiropas Komisijas Zinātnes un inovāciju ģenerāldirektorāta eksperte zinātnes ētikas jautājumos visa veida uzsaukumu projektiem H2020

izpildīti līgumdarbi: 2010-2016 izpildīti līgumdarbi sakarā ar lekciju nolasīšanu, pasākumu organizēšanu Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā, līgumdarbi Kurzemes plānošanas reģionā, LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrā, Valsts izglītības satura centrā u.c. 

·    Publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē (norādīt pilnu nosaukumu, līdzautorus, izdevumu, publicēšanas gadu, vietu un lappušu skaitu, norādīt arī publicēšanai pieņemtos darbus)

o raksti recenzētos izdevumos (uzrādu tikai ārzemēs publicētos)

M.Kūle. Life Experience, Values and Education // Culture and Christianity in Dialogue. Series Title: Sophia Studies in Cross-cultural Philosophy of Traditions and Cultures. Springer International Publishing, 2016 (recenzēts, pieņemts publikācijai)

M.Kūle. Human Soul, Body and Life Horizons // Analecta Husserliana, vol. 116, Phenomenology of Space and Time. Springer International Publishing 2014, data base: Springer Link, Pp. 259-273.

M.Kūle. Interpretations of Suffering in Phenomenology of Life and Today's Life-World. //Analecta Husserliana. Phenomenology and the Human Positioning in the Cosmos. the Life-World, Nature, Earth: book two, vol. CXIY. Springer, Dordrecht, Heidelberg, New York, London, 2012, data base: Springer Link, Pp.69-81.

M.Kūle. Logos and Life: Understanding of Rhythm. // Analecta Husserliana, vol. CX, Part I. Phenomenology/Ontopoiesis. Retrieving Geo-cosmic Horizons of Antiquity. Springer Science + Business Media B.V. 2011, data base: Springer Link, pp. 675-685.

M.Kūle. Phenomenology and Culture: an Interdisciplinary Dialogue. // Rethinking the Role of Philosophy in the Global Age. The Council for Research in Values and Philosophy, Series IIID, Cultural Heritage and Contemporary Change, South East Asia. FISP, Institute of Philosophy, Vietnamese Academy of Social Sciences, 2009, pp. 213-221.

M.Kūle. Human Rights as Part of Philosophical Education. // Journée Mondiale de la Philosophie – 2007. Ed. by I.Kuçuradi, Türkiye Felsefe Kurumu, Ankara, 2009, pp.47-55.

M.Kūle. Contemporary Life Forms and Violence: How to Stop it? // Journée Mondiale de la Philosophie – 2007. Ed. by I.Kuçuradi, Türkiye Felsefe Kurumu, Ankara, 2009, pp.332-341.10. M.Kūle. Humanities in Transcending the Perspective of Experience. // Analecta Husserliana, Vol. XCY, Springer Science and Business Media Publishers, 2008, pp. 423 432.

         M.Kūle. Principle of Historicity in the Phenomenology of Life. // Analecta Husserliana, Vol. XC, Springer Science and Business Media Publishers, 2006, pp. 237 249.

        M.Kūle. Post-modern Europe: Three Forms of Life. // Contributed papers. Interim World Philosophy Congress, Delhi, 2006, pp. 73-79.

           M.Kūle. Philosophy in the Baltic States. // Philosophy Worldwide. FSI: FISP, 2006, pp. 91 106.

     M.Kūle.  History of Philosophy and Philosophy of History: Educational problems. // History in Education. Copenhagen: Copenhagen Pedagogical University, 2005, pp. 40 52.

           M.Kūle. Προβλήματα στην εκπαίδευση για τη φιλοσοφία και τα ανθρώπινα δικαιώματα στη Λεττονία μετά το 1990. // Για μια φιλοσοφική παιδεία ανθρώπινων δικαιωμάτωυ. Αθήνα: ΕΛΛΗΝΙΚΑ ΓΡΑΜΜΑΤΑ, 2005, σσ. 183 94.

           M.Kūle. The Role of Ciphering in Phenomenology of Life. // Analecta Husserliana, Vol. LXXIX, Dordrecht, Boston, London: Kluwer Academic Publishers, 2004, pp. 41 50.

           M.Kūle. Self-Individualization as the Main Principle of Life. //Analecta Husserliana, Vol. LXXXIII, Dordrecht, Boston, London: Kluwer Academic Publishers, 2004,  pp. 47 56

           un citos starptautiskos, recenzētos izdevumos kopš 1993. gada. 

o monogrāfijas

M.Kūle. Jābūtības vārdi. Etīdes par zināšanām un vērtībām mūsdienu Latvijā. Rīga: Zinātne, 2016, 424 lpp. ISBN 978-9934-549-06-9

M.Kūle ( līdzautori L.Muižniece, U.Vēgners). Monogrāfija „Teodors Celms: fenomenoloģiskie meklējumi”, Rīga: FSI, 2009, 350 lpp. ISBN 978-9984-624-68-6

M.Kūle. Eirodzīve: formas, principi, izjūtas. Rīga: FSI, 2006, 440 lpp. ISBN 9984-624-38-2

M.Kūle. Phenomenology and Culture. Riga: FSI, 2002. 293 p., ISBN 9984-624-20-X

M.Kūle. Ceļš saprašanas labirintos. Rīga: Zinātne, 1989, 111 lpp.  ISBN 5-7966-0325-6

o mācību grāmatas

M. Kūle un R. Kūlis. Filosofija. Rīga: Burtnieks, 1996, atkārtoti izdevumi Zvaigzne ABC, 1998-2015, arī tulkojums krievu valodā, Zvaigzne ABC, 1998. Burtnieks, 653 lpp. ISBN 9984-9129-6-5

o   sastādītāja, zinātniskā redaktore sējumiem

4 sējumu izdevums "Latvieši un Latvija", Rīga: LZA, 2013, redkolēģijas locekle, 4. sējuma  atbildīgā redaktore kopā ar V.Hausmani, par to piešķirta Ministru kabineta balva zinātnē

rakstu krājums. Modernitātes veidošanās Latvijā filosofiskajā un ideju vēstures skatījumā: idejas un teorijas.  Rīga: FSI, 2012

rakstu krājums. Modernitātes veidošanās Latvijā filosofiskajā un ideju vēstures skatījumā: personības un virzieni. Rīga: FSI, 2012

rakstu un tēžu krājums. Zinātnieka ētika: Latvija, Baltija, Eiropa. Rīga: FSI, 2012. 

o populārzinātniskas publikācijas - 85

·    Citas publikācijas - raksti portālos, avīzēs, žurnālos, intervijas, līdzdalība apaļajos galdos, diskusijās kopš 1975.g. līdz šim brīdim 90

·    Saņemtie patenti un licences - humanitārās zinātnēs nav

·    Piedalīšanās ar referātu (jebkura veida) starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos (norādīt pasākuma norises vietu un laiku, referāta nosaukumu, līdzautorus, tēžu publicēšanas izdevumu, vietu, gadu, lpp.) (uzrādu tikai pēdējos 6 gados nozīmīgākos kongresus)

M.Kūle. Satversmes preambula: vērtību skatījums un tā interpretācijas// Letonikas YI kongress, 10.-11. 09. 2015.

M.Kūle. Eco-phenomenology: Life, Nature and Culture. E. Husserl's follower Th. Celms' interpretation // 64th International congress of phenomenology. Eco-Phenomenology. Life, Human Life, Post-Human Life in the Harmony  of the Cosmos. Milāna, Itālija, Sv. sirds Katoļu universitāte, 1.-3.10, 2014.

M.Kūle. Nacionālā un eiropeiskā identitāte: vērtību meklējumi // Letonikas Y kongress, Rīga, 28-30.10, 2013.

M.Kūle. Zentas Mauriņas eiropeiskums un tā nozīme mūsdienu Latvijā // Letonikas Y kongress, Rīga, 28-30.10, 2013.

M.Kūle. Letonikas un nacionālās identitātes pētījumi: nākotnes ieceres// Letonikas Y kongress, Rīga, 28-30.10, 2013.

M. Kūle. Strategien des Überlebens: Freiheit und Sprache // Internationale Erich Fromm Gesellschaft, Deutsche Übersetzungen der lettisch vorgetragenen Referate, in Kooperation mit dem Goethe-Institut Riga, 2013, tēzes: S. 22- 37.

M.Kūle. Towards the new philosophical anthropology: facing evil and fitting response// World phenomenology institute session at the XXIII World philosophy congress, Atēnas, 4.-10. 08, 2013

M.Kūle. Ioanna Kuçuradi: Among the Events of the Century // World phenomenology institute session at the XXIII World philosophy congress, Atēnas, 4.-10. 08, 2013

M.Kūle. Communicativity and participation from the perspective of phenomenology of life // World phenomenology institute session at the XXIII World philosophy congress, Atēnas, 4.-10. 08, 2013, sesija - Phenomenology of life and the new philosophical issues from “Communication Universe” and Education field.

M. Kūle. Wirtschaft-belief in the Baltics and its overcoming by Enlightenment Philosophy // Starptautiska konference „Wirtschaft-belief and its Impact On Development”  Porto-Novo 2012. g. 11.–13. oktobrī.

M. Kūle. Certainty, security and safety as a complex global problem // International conference  Cotonou, 2012. g. 15.–18. oktobrī. 

M. Kūle. Interpretations of Suffering in Today's Life-World and Phenomenology of Life // 61st International congress of phenomenology

 "Phenomenology and the Human Positioning in the Cosmos - the Life-World, nature, Earth", Stambula, Stambulas kultūras universitāte, 27. jūnijs- 1. jūlijs, 2011.

 

M. Kūle. History of Philosophy in the Philosophical Education // FISP History of philosophy committee meeting, Roma, Lessico Intellettuale Europeo e Storia delle Idee, Universita di Roma La Sapienza, 10. janvāris, 2011.

M.  Kūle. Rhythm and logos of life //The 60th international Congress of Phenomenology „Movement and rhythm as part of the  foundational dynamic principle of life (from  prosocratic philosophy to  phenomenology of life”.  Bergenas Universitātē (Norvēģijā) sadarbībā ar Pasaules fenomenoloģijas institūtu, 13-16. augusts, 2010.

M. Kūle. The Role of Humanities in the Knowledge-based societies// Universidad Metropolitana organizētajā starptautiskajā simpozijā „An Overview on the Philosophical thinking in Mexico: a Critical Analysis of the Concept of Sustainability”,  Mehiko 9. novembrī, 2010. 

M. Kūle. Uzstāšanās FISP Ģenerālajā asamblejā Itālijā, Ischia ar ziņojumu par mūsdienu filosofijas, tajā skaitā fenomenoloģijas attīstību Latvijā, 2009,  5-11. aprīlis.

M.Kūle. Hermeneutics of Life-forms. XXII World Philosophy congress, Seoul, 2008.g. 30. jūlijs  – 5. augusts. Publicēts ziņojums: Hermeneutics of Contemporary Life-forms. //Proceedings. The XXII World Congress of Philosophy, Seoul, 2010, Korean Philosophical Association, vol. 21, pp. 39.-45.

M.Kūle. Life form „on the surface” as a global phenomenon. Teheran, Abstracts of the World Philosophy day congress-2010, Iranian Institute of Philosophy, pp. 169.-171.

M. Kūle. Three life-forms as a basis of different philosophical thinking.  Starptautiska konference „Philosophy emerging from culture, Seoul, 2008.g. 27-29. jūlijs. Vadījusi arī šajā konferencē vienu plenārsēdi.

III.     PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem)

      Vadītie promocijas darbi (personas, norādot, kuras ir aizstāvējušas disertāciju)

doktorantu promocijas darbu vadītāja - V.Vēverei (aizstāvējusi Dr. phil. 2010.g.), M.Kiopei (aizstāvējusi Dr. phil. 2008.g.), I.Kivlei (aizstāvējusi Dr. phil. 2008.g.), U. Vēgneram (aizstāvējis 2014.g.), Ģ.Jankovskim (aizstāvējis 2014.g.), patlaban vadītāja: Giulio Lo Bello un Ilzei Andresonei - LU Vēstures un filozofijas fakultāte

      Vadītie maģistra darbi (skaits) - 12

      Vadītie bakalaura darbi un kvalifikācijas darbi (skaits) - 8

            Docētie studiju kursi (kursa nosaukums, apjoms kredītpunktos)

            Filosofija kā metode. Filosofijas maģistra studiju programma, A daļa, 6 krp.

Komunikācija un intersubjektivitāte, filosofijas maģistra studiju programmā, B daļa, 4 krp.

Komunikācijas filosofija, filosofijas maģistra studiju programma, 4 krp;

Zinātniski metodoloģiskais seminārs, filosofijas maģistra studiju programma, 2 krp.

Sabiedrības analīzes filosofiskās problēmas, filosofijas  maģistra studiju programmā, B daļa, 4 krp.

XIX gs. filosofijas vēsture, filosofijas bakalaura studiju programmā, B daļa, pilna laika studijas, kursa daļa: Hēgelis, Šopenhauers, Markss, Nīče (kurss kopā 8 krp)

Hēgelis un modernitāte, filosofijas bakalaura studiju programmā, B daļa, 4 krp.

Filosofijas doktorantūras zinātniskie semināri. 1. -2.daļa, 16 krp.

Filozofijas jaunie virzieni 21.gs. un starptautiskās filozofiskās organizācijas, filozofijas doktora studiju programma, 8 krp

      Darbs studiju programmas padomē (kurā) - LU Filozofijas doktora studiju programmas padomē, vadītāja, Filozofijas studiju programmu padomē

            Izstrādātie studiju kursi (uzrādīt, ja tiek realizēti programmā, kurā): LU VFF filozofijas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās, tajā skaitā izstrādāti visi augstāk minētie docētie studiju kursi un LU Filozofijas doktora studiju programmā:

Starptautisks zinātnisks seminārs filozofijā 16 krp

Jaunie filozofijas virzieni: starpkultūru filozofija,ekoētika,konkrētais humānisms 6 krp

 

      Izstrādātās studiju programmas (uzrādīt, ja ir apstiprinātas LU Senātā vai akreditētas): izstrādāta LU Filozofijas doktora studiju programma, akreditēta

      Sagatavotie mācību līdzekļi (arī elektroniskā formā)

      mācību grāmata „Filosofija”, kopā ar R.Kūli, izdevniecība „Burtnieks”, 1995, izdevniecība „Zvaigzne ABC”, regulāri izdevumi kopš 1996.g., arī tulkota krievu val.

      Lekcijas, skolas u.c. ārzemju augstskolās un pētniecības iestādēs (uzrādu pēdējos 6 gados)

      2015 - lekcijas Ayoama universitāte, Tomonobu Imamichi Eco-ethica institute, Tokijā, Japānā, novembris

     2013 – Maltepes universitāte, ERASMUS apmaiņas programma, lekciju kurss filosofijā bakalaura un maģistra studiju  programmās, septembris

       2013  lekciju kurss Hanojā, Filosofijas institūtā, Vjetnamā, maijs

2013  lekciju kurss Hanojas pedagoģiskajā universitātē, Vjetnamā, maijs

2012  lekcija Peking universitātē, Pekinā, Ķīna

2011  Dž. Neru universitāte Deli, Indija, lekciju kurss Sociālo zinātņu nodaļā

2011  lekcija Baranas Hindu universitātē Varanasi, Indija
2009 – lekciju kurss filosofijā bakalaura un maģistra studiju  programmās Maltepes universitātē, ERASMUS apmaiņas programma.

IV.    ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem)

      LU, Latvijas vai starptautisko zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadītājs vai loceklis

LU Vēstures un filozofijas fakultātes Domes locekle, LU Filozofijas un socioloģijas institūta Zinātniskās padomes locekle; European Commission, Research Executive Agency REA/C/04, eksperte

 

      Starptautisku un Latvijas konferenču orgkomiteju priekšsēdētājs vai loceklis

Pasaules filozofijas kongresu organizācijas komitejas locekle - 2003 g. Stambulā, 2008.g. Seulā, 2013.g. Atēnās; Pasaules filozofijas kongresu sesiju vadītāja: 2003.g. „Izglītības filozofija”, 2008.g. „Filozofiskā hermeneitika”, 2013.g. „Filozofiskā antropoloģija”; Letonikas IY, Y un YI kongresu zinātniskās organizācijas komitejas locekle, sekciju vadītāja un organizētāja

      Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītājs vai loceklis, recenzents

Zinātniskās redkolēģijas locekle un recenzente Lietuvas žurnālā „Problemos”, starptautiskajā regulārajā izdevumā „Analecta Husserliana”, Springer; Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis, A daļa, LU Raksti. Filozofija; Reliģiski filozofiski raksti

      Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas, centra u.c. dibinātājs vai vadītājs: neesmu dibinājusi centru, ir bijusi iniciatīva veidot profesora grupu LU VFF

      Starptautisko vai Latvijas zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību, biedrību vadītājs vai līdzdalībnieks: 1998-2013 starptautiski ievēlēta un divreiz pārvēlēta direktoru padomes locekle International Federation of Philosophical Societies (pasaulē lielākā profesionālo filozofu apvienība), kopš 2013 līdz šim brīdim FISP komiteju „History of Philosophy” un „Philosophical Cooperation and Philosophical Encounters” locekle

      Oficiāli apstiprināts valstisko, pašvaldību vai ražošanas uzņēmumu konsultants, padomdevējs zinātnisko un akadēmisko ekspertu komisiju darbā: Latvijas Zinātnes padomes apstiprināta eksperte filozofijā

      Cits: pašvaldību, reģionālās plānošanas, IZM darba komisiju locekle pēc uzaicinājuma (2015.-16.g. Valsts izglītības satura centra izveidotās ekspertu grupas locekle par tikumu jautājumu risinājumiem MK Noteikumu izstrādē)

V.    PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE (par pēdējiem 6 gadiem)

Kvalifikācijas paaugstināšana ārvalstu vai Latvijas augstskolās un pētniecības iestādēs:

ERASMUS apmaiņa ar Maltepes universitāti Stambulā, filozofijas doktora programmu salīdzinājums un pilnveidošana, 2013.g. personāla attīstības (staff training) programma;

2009 – Vīnes universitāte, stažēšanās, LZA un Austrijas ZA apmaiņas līgums 

Pretendenta paraksts  [Maija Kūle]

Datums 1.marts 2016.g.

 

 

    Aktualizēts: 03.04.2016