Aktualitātes
Sākumlapa >> Aktualitātes

[ 21.04.2016 ] - Sasniegumi filosofijā 2015.g. LZA HSZN sēde

LZA HSZN sēdē tika nolasīti ziņojumi par M.Kiopes un A.Baloža monogrāfijām, kas tiek atzīmētas kā 2015. gada sasniegumi filosofijā


 

LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde

Izvirzītie darbi Latvijas zinātnes sasniegumiem 2015. gadā

 

 

2016. gada 21. aprīlī

1. Dr. phil. Andreja Baloža ziņojums par monogrāfiju „Nepabeigtā pagātne. Pētījums par Anrī Bergsona filozofiju”.2. Dr. iur. Jāņa Lazdiņa un Dr.iur. Gunāra Kusiņa ziņojums par monogrāfiju „Latvijas valsts tiesību avoti. Valsts dibināšana – neatkarības atjaunošana. Dokumenti un komentāri”.3. Dr. hist. Harija Tumana ziņojums par grāmatu „Varoņi un varonība senajā Grieķijā”.4. Dr. phil. Māras Kiopes ziņojums par monogrāfiju „Klātbūtne. Latviešu un brazīliešu filozofa jezuīta Staņislava Ladusāna dzīve un darbs”.

Māra Kiope saka: S. Ladusāna profesija jeb aicinājums ir – būt par jezuītu filozofu. Šai vārdkopā ir izteikta viņa dzīve – būt Dievam konsekrētai jeb veltītai personai Jēzus Sadraudzības ‑ Jezuītu ordeņa garīgumā un piederībā, un vienlaikus šo kalpojumu veikt kā filozofam. Tāpēc pirms Ladusāna uzvārda līdzās apzīmējumam profesors, vai pat daudz biežāk redzēsim apzīmējumu „tēvs”, kas norāda uz viņu  kā mūku un priesteri. Taču tēva nosaukuma lietojumam ateisma neizpostītās Rietumu kutūras zemēs ir dziļa garīga nozīme, kas norāda uz to, ka cilvēks, atsaucoties Dieva aicinājumam, ir izvēlējies uzupurīgu dzīves veidu, lai daudziem jo daudziem cilvēkiem palīdzētu garīgās dzīves attīstībā, dvēseles vadībā uz atpestīšanu Kristū. Tāpēc jau ir tik nepanesami smagi dzirdēt par gadījumiem, ja kāds ir pievīlis cilvēku uzticību, pat veicis smagus noziegumus, kas aptumšo neskaitāmu mums līdzās svēti dzīvojošu tēvu sirds šķīstībā veiktā kalpojuma skaidrību. Atbildot uz jautājumu: „Kāda ir Jūsu garīgās dzīves un priestera apustuliskās darbības līnija?” S. Ladusāns raksta: „Tā ir jezuītu dzīves un darbības līnija, raksturota skaidri un dziļi sv. Ignata Lojolieša „Garīgajos vingrinājumos” (Exercitia spiritualis), kas balstās uz veselā filozofiskā prāta un Evaņģēlija pamatiem, liekot cilvēka dzīves un vēstures centrā dzīvo Jēzu Kristu, cilvēces Pestītāju un Svētdarītāju. Mana dzīves devīze ir sekot uzticīgi Dieva Gribai, kaut arī tas prasītu upurus. Lai atnāk, Dievs, Tava Valstība! [..] karsti lūdzu Visvareno, lai latviešu tauta atrastu ticības, cerības un mīlestības avotu Jēzū Kristū kā laimes un garīgā stipruma neizsīkstošo avotu šinīs lielo pārbaudījumu laikā.Tā redzam tēva Staņislava Ladusāna dziļo iesakņotību šai garīgajā tradīcijā, kas būtiski ietekmējusi arī profesora dzimtās Latgales reģionālās identitātes veidošanos.


Andrejs Balodis raksturo A.Bergsona mācību, kuras analīzi veicis, izstrādājot promocijas darbu:

Anrī Bergsons (1859−1941) ir domātājs, kurš ierakstījis savu vārdu vēsturē, piedāvājot radikāli jaunu laika problēmas interpretācijas versiju, ko filozofijā pazīst kā ilgstamības ideju. Ilgstamības ideja, kas ir Bergsona domas stūrakmens. Tas nozīmē, ka pieteiktā tēma − atmiņas izpratnes un dzīvības principa skaidrojums Bergsona koncepcijā, pilnībā saskan ar pieņēmumu, ka viņa filozofija par excellence ir ilgstamības filozofija. Taču tas nenozīmē, ka atmiņas un dzīvības fenomenu izpratne Bergsona filozofijā tiek reducēta uz viņa izstrādāto ilgstamības ideju.  Tēma pārklāj filozofa trīs būtiskāko darbu problēmloku – darbu „Apcerējums par apziņai tieši doto” (Essai sur les données immédiates de la conscience, 1889), kur filozofs formulē ilgstamības ideju un identificē to ar apziņu, darbu „Matērija un atmiņa” (Matière et mémoire, 1896), kur viņš izvērš ilgstamības un dažāda veida atmiņas formu attiecību risinājumus, darbu „Radošā evolūcija” (Évolution créatrice, 1907), kur viņš atklāj ilgstamības un dzīvības principa ko-eksistenci. Atmiņas un dzīvības fenomenu apskats neizbēgami vedina uz jautājumu par ilgstamības idejas ģenēzes problēmu un tās iekšējo saskaņotību šo trīs darbu ietvaros, un, ņemot vērā tos kritērijus, ko ilgstamības idejai Bergsons izvirza vēlākajos sacerējumos, ir pamats nopietnai šīs idejas sākotnējā formulējuma revīzijai.