Aktualitātes
Sākumlapa >> Aktualitātes

[ 12.05.2016 ] - Latvijas vadošie filosofi: kardināls Parolins uzsver nozīmīgākos sabiedrības izaicinājumus

kardināla, Vatikāna valsts sekretāra Pjetro Parolina lekcija LU

"Latvijas vadošie filosofi: kardināls Parolins uzsver nozīmīgākos sabiedrības izaicinājumus"

LU portāls publicē filosofu prof. Igora Šuvajeva un prof. Maijas Kūles viedokļus:

LU Lielajā aulā pāvesta Franciska apkārtraksta “Laudato Si” jeb “Esi slavēts” tulkojuma latviešu valodā atvēršanā kardināls Parolins uzsvēra, ka cilvēce nav zaudējusi spēju veidot kopējās mājas, ka ir jāatjauno visu veidu dabiskais līdzsvars, jātiek pāri vienaldzībai pret dabu un kultūrai pāri nodarīto.

Par Latvijas kontekstā visbūtiskāko pāvesta  apkārtrakstā  “Esi slavēts” LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Igors Šuvajevs  uzskata norādi uz nepieciešamību mājot, prast mājot. Ne tikai latviešu valodā, bet arī citās valodās ir tāds brīnišķīgs teiciens  - cilvēkam nav viss kārtībā, ja nav viss mājās…Un tāpēc par to mājošanu varbūt vajadzētu padomāt arī tādā nozīmē.”

Filosofe, LU profesore Maija Kūle par svarīgāko pāvesta apkārtrakstā “Esi slavēts” uzskata to, ka viņš uzmodelējis četrus  attiecību veidus – attiecības ar Dievu, attiecības ar kaimiņu, attiecības ar sevi  un pēc tam – attiecības ar dabu. “Kardināls vairāk izstāstīja par ceturto attiecību veidu,” saka M. Kūle. “Ekoloģija filosofiem vienmēr bijusi svarīga lieta. Mēs paši arī kopā ar itāļiem nodarbojamies ar ekofenomenoloģiju – ekoloģija kā sakārtota mājasvieta – ne tikai dabā, bet arī  - savā galvā. Man patīk šis filozofiskais komplekss kopumā, it īpaši attiecības ar kaimiņu. Vārds “kaimiņš” jātver ļoti plašā nozīmē – kaimiņība. Padod roku, bet varbūt tu padod roku teroristam, nelietim, un tu esi ar savu atvērto sirdi iekritis lielā bedrē, jo tavs kaimiņš nav izrādījies tāds, kādu viņu iztēlojies?… Ir jābūt tomēr kaut kādai dziļākai saprašanai, savstarpējam kontaktam, lai novērtētu šīs vērtības un ietu kopā, un turpinātu pārliecināšanu, kas mums ir un nav pieņemams. Par to šodien gan runa nebija…Mēs kā filosofi priecājamies, ka enciklikā  priekšplānā iznāk Svētais Asīzes Francisks, kas ir arī mūsu mīļais filosofs,” pauž M. Kūle. “Man interesē katoļu filozofija. Modernisti. Jo katoļu aprindās ir ļoti daudz augsta ranga universitātes. Katolicisms ir interesants ar racionalitātes modelēšanu. Ar to, kas nāk no Svētā Akvīnas Toma  - ar apziņas intensionalitātēm, ar jēgu meklējumiem. Kristīgās baznīcas loma un vieta šodienas pasaulē nav tik ļoti spēcīga. Ir postmodernā sabiedrība un patērētāju kults, ko dzirdējām arī kardināla pieminētu. Reliģija ļoti velk uz tādu privātu lietu. Arī Latvijā tas notiek. Tu privāti vari izvēlēties. Protams, tiem, kas ir konfesionāli audzināti no mazotnes vai beiguši katoļu skolas, pamati ir stingrāki. Bet mēs redzam Latviju pilnu ar jauniem reliģiskiem virzieniem, ar sektām, ar lietām, kas ir savītas ar biznesu, pat lien politikā ar’, un protams, arī ar neeiropeiskiem virzieniem… Reliģijā ir plurālisms, kas neved tikai taisnā līnijā uz priekšu – uz kaut ko labu. Ir ļoti liela daudzveidība. Kad lasu lekcijas studentiem, vienmēr pieminu Akvīnas Tomu. Akvīnas Toms no filosofu, no teoloģijas viedokļa ir augstākā kvintesence. Pēc Toma filozofija Eiropā vairāk aiziet pa Dekarta, Kanta ceļu… Bet Akvīnas Tomā ir uzbūvēta milzīga pasaules harmonija. Un tā nav nieka lieta. Tā nav tikai iedziļināšanās cilvēku subjektivitātē, kas modernajai pasaulei tagad liekas forša un vajadzīga lieta, bet pasaules tvērumā – tā ir liela harmonija. Un tas ir ļoti labi!”