Aktualitātes
Sākumlapa >> Aktualitātes

[ 30.08.2016 ] - FSI pētnieki piedalās pedagogu Mācību gada sākuma konferencē

24. augustā Gulbenē notika ikgadējā Mācību gada sākuma konference — forums, kas pulcēja pedagogus no visas Latvijas. Uzturot sadarbību ar izglītības nozari, FSI pārstāvji piedalījās konferencē ar ziņojumiem par jaunākajiem pētījumiem izglītības jomā, kā arī novadīja trīs grupu diskusijas. Konferences pirmajā daļā tika prezentēti divi pētījumi, kas veikti Gulbenes izglītības iestādēs un bija pamats diskusijām ar izglītības iestāžu darbiniekiem.

Attēlā: pedagogu gada sākuma konferences dalībnieki. Foto: Gulbenes novada dome, 2016.
Pedagogi Mācību gada sākuma konferencē Gulbenē.
Foto: Gulbenes novada dome, 2016.

Pētījumu par skolēnu un skolotāju viedokļiem par globālo izglītību un skolu prezentēja sociologs Miķelis Grīviņš. Pētījuma pamatā bija trīs gadu laikā veiktas skolotāju un skolēnu aptaujas, kurās tika iegūti viedokļi par izglītības procesiem Gulbenē. Pētījuma dati ilustrē, ka 2015. gadā Gulbenes skolotāji desmit ballu skalā vidēji savu skolu vērtēja ar 8,0 ballēm, bet skolēni — ar 7,5 ballēm. Savukārt, izglītību Latvijā gan skolotāji, gan skolēni vērtē ar 6,6 ballēm. Savu skolu respondenti vērtē augstāk visos trijos datu vākšanas posmos. Pētījums ilustrē, ka skolēniem un skolotājiem mēdz būt atšķirīgi viedokļi par skolu, kurā viņi strādā/mācās — skolotāji vidēji vērtē savu skolu augstāk, ir pamanījuši vairāk notikumus savā skolā. Šis novērojums ir ļāvis pētījumā secināt, ka starp abām grupām ir plaisa, kas varētu kavēt sekmīgu sadarbību. Pētījumā arī tiek secināts, ka skolās ir novērojama plaisa starp skolēniem, kuri ir iesaistīti dažādās izglītības aktivitātēs, un skolēniem, kuri nav iesaistīti. Iesaistītie skolēni mēdz izglītības procesus vērtēt augstāk. Galējie pētījuma rezultāti tiek apkopoti.

FSI pētniece Inese Šūpule vada grupas diskusiju pedagogu mācību gada sākuma konferencē Gulbenē. Foto: Gulbenes novada dome, 2016.
FSI pētniece Inese Šūpule vada grupas diskusiju.
Foto: Gulbenes novada dome, 2016.

Turpinājumā pētniece Inese Šūpule piedāvāja ieskatu pētnieciska projekta «Izglītības pārvaldība lauku depopulācijas apstākļos» rezultātos. Pētījumā galvenā uzmanība pievērsta izglītības procesu izpētei, skatot tos daudzlīmeņu pārvaldības teorijas kontekstā un analizējot kompleksās attiecības izglītības sistēmas funkcionēšanā. Īpaša uzmanība pētījumā pievērsta mazo lauku skolu transformācijas un slēgšanas analīzei. Pētījums atklāj, ka Norvēģijā kritiskāk vērtē mazo skolu sniegumu un biežāk tiek atbalstīts viedoklis, ka lielākas skolas nodrošina skolēniem labāku mācību vidi. Latvijā — 54%, bet Norvēģijā — 88% aptaujāto pašvaldību pārstāvju piekrīt šādam viedoklim. Latvijas pašvaldību pārstāvji arī biežāk atbalsta viedokli, ka pašvaldībai ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu mazās lauku skolas (Latvijā — 77%, Norvēģijā — 19%). Vienlaikus divas trešdaļas gan Latvijas, gan Norvēģijas pašvaldību pārstāvji uzskata, ka viņu pašvaldībā ir optimāls risinājums attiecībā uz skolu izvietojumu un skolēnu skaitu tajās (Latvijā — 75%; Norvēģijā — 70%).

Galvenās identificētās problēmas skolu pārvaldībā attiecas uz tādām jomām kā informētība, kapacitāte, finansējums, politikas mērķi un atskaitīšanās sistēma. Ilgstošās diskusijas par skolotāju atalgojuma reformu un mazo skolu nākotni veicina nedrošības sajūtu skolotāju un skolu direktoru vidū, apgrūtina stratēģisko plānošanu novadu līmenī. Daudzās skolās ir grūtības nodrošināt noteiktu priekšmetu skolotājus, kā arī vērojama skolotāju novecošanās. Skolu snieguma novērtēšanā nepietiekoši tiek ņemts vērā un vērtēts konkrētu skolēnu individuālais progress mācībās.

Pētījumu prezentācijām sekoja pedagogu diskusijas, kurās dalībnieki tika aicināti dalīties ar savām pārdomām un idejām, piedaloties grupu diskusijās par vairākiem izglītbības pārvaldības aspektiem:

  • Kā definēt, kas ir maza skola? Kad skola ir jau pārāk maza, lai to uzturētu?
  • Aktuāli izaicinājumi izglītības iestādēm: finansējums, audzēkņu skaits un sadarbība ar vecākiem
  • Izglītības iestāžu iespējas un attīstība

 

Miķelis Grīviņš vada grupas diskusiju pedagogu gada sākuma konferencē Gulbenē. Foto: Gulbenes novada dome, 2016.
Miķelis Grīviņš vada grupas diskusiju.
Foto: Gulbenes novada dome, 2016.

Konferences otrajā daļā RPIVA Alūksnes filiāles vadītāja Anita Pētersone sniedza informāciju par RPIVA aktualitātēm un izglītības programmu piedāvājumu 2016./2017. mācību gadā. Gulbenes novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls sniedza aktuālāko informāciju, mācību gadu uzsākot, savukārt pasākuma noslēgumā skolotāji tika godināti ar Gulbenes novada domes un IZM apbalvojumiem par sasniegumiem iepriekšējā mācību gadā.

Pedagogi diskutē par aktuālām problēmām izglītības pārvaldībā. Foto: Gulbenes novada dome, 2016.
Pedagogi diskutē par aktuālām problēmām izglītības pārvaldībā.
Foto: Gulbenes novada dome, 2016.

Dalība forumā ir daļa no FSI projekta «Izglītības pārvaldība lauku depopulācijas apstākļos» aktivitātēm. Projekts tiek realizēts ar Norvēģijas finanšu intstrumenta finansiālu atbalstu.


 

Projektu «Izglītības pārvaldība lauku depopulācijas apstākļos: Norvēģijas un Latvijas salīdzinājums» (Nr. NFI/R/2014/014) ar Norvēģijas finanšu instrumenta finansiālu atbalstu īsteno Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar Norwegian Institute for Urban and Regional Research.

Norvēģijas finanšu instruments, LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Norwegian Institute for Urban and Regional Research