Aktualitātes
Sākumlapa >> Aktualitātes

[ 21.02.2017 ] - Mazās lauku skolas Eiropā: atskats uz konferenci un sadarbības semināru

Oslo notika LUFSI un NIBR organizētā konference, kuras centrālais tematiskais pavediens bija projektā «Lauku depopulācija un izglītības pārvaldība» iegūtās atziņas par mazo skolu problēmu risinājumiem Latvijā un Norvēģijā. Lauku depopulācija un kopienas ar sarūkošo iedzīvotāju skaitu ir izaicinājums daudzos Eiropas reģionos. Samazinoties bērnu skaitam, lauku skolu izdzīvošana kā problēmjautājums ir ienēmusi savu vietu dienas kārtībā. Ir skaidrs, ka līdz šim pastāvošie izglītības pārvaldības mehānismi ir jāizvērtē no jauna, lai sekmētu lauku bērnu tiesību uz izglītību ievērošanu, tajā skaitā nodrošinot to vietējās skolās.

Atklājot konferenci, projekta vadītāja Inta Mieriņa savā prezentācijā iepazīstināja klātesošos ar pētījuma kontekstu un atslēgas secinājumiem no pašvaldību un skolu pārstāvju aptaujas.


Uzstājas Inta Mieriņa (LU FSI)

Lauku reģionu depopulācija, iedzīvotāju koncentrēšanās pilsētu aglomerācijās un tās radītās sekas ir vienlīdz aktuāla problēma abās valstīs, kaut arī tās pamatā esošie procesi ir atšķirīgi. Ja Norvēģija patlaban pieredz kopējā iedzīvotāja skaita pieaugumu, kas nozīmē arī pozitīvu skolēnu skaita dinamiku, tad Latvijā tendence ir pretēja. Vienlaikus ekonomiskie resursi, kuri ir abu valstu un to pašvaldību rīcībā, ir būtiski atšķirīgi. Līdzīgas ir arī atšķirības iedzīvotāju sociālā kapitāla līmenī.

Veiktais pētījums vēlreiz apliecina, ka skolām lauku kopienās ir lielāka nozīme, nekā vienkārši izglītības funkcijas izpildītājām. Taču slēgšanas iespējamības vērtējums ir atšķirīgs, ja salīdzinām Latvijas un Norvēģijas pašvaldībās. Ja Latvijā ir visai izplatītas bailes, ka skolas slēgšana ir simbols kopienas pakāpeniskai izzušanai, tad Norvēģijā šāds noskaņojums ir krietni vājāk izteikts.

Runājot par izglītības procesa nodrošinājumu, viens no izplatītiem risinājumiem mazo skolu gadījumā ir apmācība apvienotajās klasēs. Norvēģijas pašvaldības kopumā sliecas atbalstīt konsolidācijas stratēģiju, saskatot tajā daudz priekšrocību (profesionāli pievilcīgāka vide skolotājiem, labāka socializācija skolēniem), turpretī Latvijā ir vērojama gatavība izmantot dažādus risinājumus, lai tomēr saglabātu vietējo izglītības iestādi.

Dažādu gadījumu analīze abās valstīs ļauj secināt, ka iedzīvotāju, skolēnu vecāku, skolu darbinieku un citu iesaistīto pušu mobilizācijai ir liela nozīme — no tās ir atkarīgs, pie kāda galarezultāta nonāk pašvaldība. Uzmanības vērts ir fakts, ka par spīti izteiktākām bažām par skolu slēgšanu, Latvijā kopumā likvidēto vai reorganizēto mazo skolu skaits ir lielāks, nekā Norvēģijā. Iezīmējas arī nākotnes pētījumu virziens — konteksti, kuros veidojas un attīstās dažādas attieksmes pret skolu slēgšanu, proti, kāpēc pastāv tik krasas atšķirības skolu konsolidācijas ietekmes vērtējumos.


Diskusijas par izskanējušām atziņām turpinājās arī konferences starpbrīžos

Turpinājumā pētnieks Aadne Aasland iepazīstināja konferences dalībniekus ar Norvēģijas pašvaldību administrāciju viedokļu analīzi. Kā rāda aptaujas rezultāti, skolu slēgšanas jautājuma parādīšanās dienas kārtībā nes līdzi salīdzinoši augstu konfliktu un spriedzes līmeni, un rezultātu ne vienmēr var paredzēt. Taču situācijās, kad dažādu iesaistīto pušu viedokļi par skolas slēgšanu vai saglabāšanu ir atšķirīgi vai pat pretēji, pašvaldības parasti dod priekšroku slēgšanas scenārijam.


Uzstājas Aadne Aasland (NIBR)

Kādas ir manevra iespējas, kad runa ir par skolas slēgšanu un kā praksē izpaužas sadarbība starp dažādām iesaistītām pusēm? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja Susanne Søholt, apskatot padziļināti trīs reālus gadījumus Norvēģijas pašvaldībās. Pētījums rāda, ka lauku kopienas spēj attīstīties, tajā skaitā ekonomiski, arī tad, ja tajās vairs nav savas skolas. Taču svarīgs priekšnosacījums šādos gadījumos ir citu kopīgu vietu pastāvēšana, piemēram: veikals, bērnudārzs, pasākumi. Vienlaikus diskusijas par skolu likteni bieži norit spēcīgas sociālās kontroles iespaidā, kas aptur daudzus no sava viedokļa paušanas. Rezultātā, neizrunātās pretrunas skolu transformācijas procesa laikā var novest pie ilgstošas apslēptas spriedzes kopienā. Tādejādi, ieteicamie lēmuma procesa elementi ir:

  • nacionāla vai reģionāla līmeņa rekomendācijas attiecībā uz, piemēram, minimālo skolēnu skaitu vai attālumu, kāds ir jāmēro, lai sasniegtu skolu;
  • vietējo partiju ciešāka kontrole pār to, kā galarezultātā balso to politiķi.

Gadījumos, kad skolas slēgšana noritēja konstruktīvā gaisotnē, veiksmes faktori bija:

  • vietējo politiķu ieklausīšanās iedzīvotāju viedokļos,
  • vecāku grupu aktīva iesaistīšanās procesā un konsultācijas ar ārējiem ekspertiem un, visbeidzot,
  • dialogs starp vecākiem un skolas administrāciju labāko risinājumu meklēšanā.

 

Sadarbības seminārs

3. februārī NIBR telpās notika darbnīca ar mērķi nostiprināt projekta ietvaros sasniegto un ielikt pamatus turpmākai sadarbībai mazo lauku skolu izpētē. Pirmais solis konsorcija dibināšanā ir ieinteresētu un drošu partneru identificēšana dažādās valstīs. Tādejādi projekts ar pateicību izmantoja Bilaterālās sadarbības programmas finansiālu atbalstu apakšprogrammas «Pētniecība» ietvaros kontaktu dibināšanas un nākotnes projektu ideju apspriešanas darbīcas organizēšanai.

Pētnieki iepazīstināja klātesošos ar viņu pašreizējo darbu un dalījās zināšanās par jaunākām inovatīvām pieejām pētniecībā. Darbs seminārā tika organizēts tā, lai iezīmētu kopīgas tēmas un sadarbības iespējas tuvākajā nākotnē. Dalībnieki izvērtēja vairākus finansējuma avotus (piemēram, programmu «Apvārsnis 2020», INTERREG, Nordplus, Marie Curie) un aktuālus projektu konkursus.

 

Projektu «Izglītības pārvaldība lauku depopulācijas apstākļos: Norvēģijas un Latvijas salīdzinājums» (Nr. NFI/R/2014/014) ar Norvēģijas finanšu instrumenta finansiālu atbalstu īsteno Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar Norwegian Institute for Urban and Regional Research.

Norvēģijas finanšu instruments, LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Norwegian Institute for Urban and Regional Research

 

    Aktualizēts: 28.04.2017