Starptautiskā radošā darbnīca
Sākumlapa >> Projekti >> ERAF Atbalsts starptautiskai sadarbībai >> Starptautiskā radošā darbnīca

Akadēmiskā pētniecība sociālajās un humanitārajās zinātnes bieži vien tās struktūras un formas dēļ ir nepieejama jauniešiem. Tas kalpo par pamatu ne vien dezinformācijai jauniešu starpā par sociālo un humanitāro zinātņu pētniecību, bet arī noved pie izpratnes trūkuma par sociālajiem, politiskajiem un kultūras procesiem sabiedrības dažādos līmeņos.

Starptautiskās radošās darbnīcas „Sociālo un humanitāro zinātņu popularizēšana jauniešu vidē” mērķis bija apmainīties ar pieredzi un metodēm pētniecības popularizēšanai jauniešu vidē, salīdzināt un analizēt eksistējošo pieredzi un rezultātus, kā arī apspriest starptautiskas sadarbības iespējas nākotnē.

Lai nodrošinātu pieredzes apmaiņu, darbnīcā piedalījās jaunie pētnieki no Islandes, Igaunijas, Baltkrievijas, Latvijas un arī Ķīnas. Lai veicinātu darbnīcā apspriesto jautājumu tālāku attīstīšanu konkrētu sadarbības projektu veidā, tika nolemts sadarboties ar jau eksistējošu tīklu (Baltijas filozofijas tīklu), līdz ar to liela daļa dalībnieku pārstāvēja tiešai organizācijai piederīgās institūcijas.


Darbnīcas programma

 
Darbnīca notika piecas dienas (no 15.08. līdz 19.08.2011) Siguldā. Pirmā diena bija veltīta tam, lai darbnīcas dalībnieki iepazītos un apspriestu darbnīcas mērķus. Otrajā dienā ar savām prezentācijām uzstājās vairāki eksperti, kas vērsa darbnīcas dalībnieku uzmanību uz zinātnes komunikācijas problēmām, jaunākajām tendencēm tēla veidošanas jomā, konkrētiem piemēriem jauniešu iesaistē pētniecības procesā un pētniecības rezultātu inovatīvām atspoguļošanas formām. Trešajā dienā notika darbs grupās, apspriežot dažādas stratēģijas sociālo un humanitāro pētījumu popularizēšanā jauniešu vidē. Ceturtajā dienā tika apspriesta starptautiska pētniecības un augstākās izglītības institūciju tīkla veidošanas nepieciešamība, mērķi un uzdevumi, strādās pie konkrētu kopīgu projektu ideju radīšanas, kā arī apspriests darbnīcas organizatoriskās grupas jau iesāktais interneta vietnes www.celms.lv projekts, kas kalpo kā piemērs pasākumam sociālo un humanitāro zinātņu popularizēšanā jauniešu vidē. Pēdējā dienā bija veltīta darbnīcas izvērtējumam.

 

Ekspertu ziņojumi
 
Pēc pirmās dienas, kas tika veltīta tam, lai starptautiskās darbnīcas dalībnieki savā starpā iepazītos un izvirzītu darbnīcas mērķus, otrā darbnīcas diena tika pavadīta, uzklausot ekspertu prezentācijas, veicot viņu sagatavotus uzdevumus un savstarpēji diskutējot.
 
Skolēnu iesaistīšana pētniecības procesā
Pirmais uzstājās Edmunds Šūpulis, kas darbnīcas dalībniekus iepazīstināja ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta Mutvārdu vēstures grupas sasniegumiem sadarbībā ar skolu jaunatni, popularizējot mutvārdu vēstures sasniegumus, kā arī veicot pašu skolēnu iesaisti pētniecības procesā. Kā svarīgākā šīs pētnieku grupas aktivitāte mutvārdu vēstures popularizēšanā jauniešu vidē, ir viņu rīkotais konkurss, kurā skolēniem tika piedāvāts veidot mutvārdu vēstures materiālu, kas balstīts viņu vecvecāku atmiņās. Interesanti, ka skolēnu sagatavotais materiāls pēc tam tika ievietots arī zinātnieku veidotajā Mutvārdu vēstures datu bāzē, līdz ar to var runāt par skolēnu reālu iesaistīšanos pētniecības procesā.
 
 
Zinātnes komunikācijas menedžments
Kā otrā uzstājās Velga Vēvera, kas jau ilgstoši ir pievērsusies jautājumiem un problēmām zinātnes komunikācijas jomā Latvijā. Uzmanība tika pievērsta (1) dažādiem zinātnes komunikācijas veidiem (profesionālajai zinātnes komunikācijai, kas notiek pašu zinātnieku starpā (gan institūcijas iekšienē, gan starp dažādām institūcijām), populārajai zinātnes komunikācijai, kas izplata zinātniskus faktus plašākai publikai, un literārā zinātnes komunikācija (kā piemēram, zinātniskā fantastika un citi literāri darbi, caur kuriem tiek nodotas zinātniskas atziņas), (2) diviem dažādiem zinātnes komunikācijas modeļiem, no kuriem viens ir orientēts uz to, lai veicinātu sabiedrības sapratni un informētu par zinātnes atziņām, savukārt otrā likts uzsvars uz mijiedarbību starp zinātniekiem un sabiedrību ar mērķi iesaistīt zinātnes procesos, (3) dažādām formām, kuras zinātniskās institūcijas izmanto, lai komunicētu ar sabiedrību – piemēram, populārzinātniskas publikācijas, zinātnieku naktis, dažādas darbnīcas, zinātnes šovi, lekcijas, ekskursijas, debates, zinātnes kafejnīcas, atvērto durvju dienas, izstādes, simpoziji u.c.).
 
 
Pētniecības rezultātu inovatīvas atspoguļošanas formas
Kā trešie uzstājās Elvīra Šimfa un Māris Kūlis, kas demonstrēja LU Filozofijas un socioloģijas institūtā izveidoto DVD „Latvijas filozofs (-e) – virtuāls modelis”. DVD mērķis bija piedāvāt materiālus – informāciju, kas ļautu uzdot jautājumu par „Latvijas filozofa” pastāvēšanu un raksturojuma iespējamību. DVD no vienas puses tika veidots kā noderīgs papildmateriāls saistībā ar Latvijas filozofijas pētniecību filozofijas studentiem, bet tai pašā laikā tas var būt interesants arī plašākai publikai – cilvēkiem kam interesē Latvijā notikušo un notiekošo kultūras vides procesu kontinuitāte jeb jautājums par vienotas tradīcijas (kultūras lauka) eksistenci Latvijā. Lai padarītu DVD pieejamu un interesantu arī plašākai publikai, ne tikai cilvēkiem, kas darbojas filozofijas laukā, diska dizaina risinājums ir veidots vienots ar saturu – dizains nav tikai vizuāls noformējums (kā bieži tas tiek uztverts), bet gan saturu veidojošs.
 
 
Tēla veidošana
Visbeidzot dienu noslēdza zīmolu speciālists Edgars Pētersons, kurš klātesošos iepazīstināja ar jaunākajām tendencēm tēla veidošanas jomā, īpaši uzsverot tos aspektus, kas ir relevanti darbā ar sociālo un humanitāro zinātņu rezultātu popularizēšanu.
Pirmkārt, tika norādīts, ka tēlu veidotāji, mēģinot kaut ko „pārdot”, vispirms strādā pie tā, lai parādītu, ka attiecīgā „produkta” iegūšana uzlabo „pircēja” statusu. Šajā ziņā pēdējā laikā ir notikusi nozīmīga pāreja no materiālajām vērtībām kā tām, kas norāda uz augstāku statusu, uz prasmēm un zināšanām kā statusa noteicējām. Līdz ar to attiecīgajā situācijā pārliecināt, ka, piemēram, sociālo un humanitāro zinātņu iegūtie rezultāti ir tādi, kuriem būtu vērts pievērst uzmanību, arī domājot par savu tēlu.
Otrkārt, eksperts pievērsās jautājumam par motivāciju – kā motivēt, ka attiecīgā „lieta” ir relevanta personai, kurai mēs mēģinām to „pārdot”, kā panākt, ka persona apzinās, ka šis produkts viņai ir vajadzīga.
Treškārt, runāts tika par „produkta” pieejamību, kas sastāv no diviem aspektiem – „produktam” ir jābūt pieejamam laikā (vismaz pirmajā iepazīšanās reizē tas nedrīkst prasīt pārāk daudz laika, citādi mūsdienu steidzīgajā pasaulē tam netiks pievērsta uzmanību), kā arī produktam ir jābūt tādam, kura pieejamību netraucē personas prasmju trūkums (sociālo un humanitāro zinātņu gadījumā – piedāvātā informācija nedrīkst būt pārāk sarežģīta, ar pārāk tehniskiem terminiem utt.).
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tēlu veidošanas speciālists piedāvāja šādu stratēģiju – vispirms izveidot iepazīšanās materiālu (teaser), kura uzdevums ir radīt tālāku interesi par attiecīgo „produktu” (tā iepazīšana nedrīkst aizņemt vairāk par 5 minūtēm; ziņojumam ir jābūt viegli uztveramam; ir jāparāda, ka tas ir relevants uzrunātajai personai; ir jānodrošina tā izplatīšana), pēc tam ir jāstrādā pie mērķa auditorijas paplašināšanas, kā arī pie tā, lai pie „produkta” vai „produktu grupas” izmantošanas atgrieztos regulāri (regulāri iegādātos grāmatu sēriju, apmeklētu interneta lapu utt.) Kā izdevušos formu, kuru var skatīt kā paraugu šāda veida stratēģijai, zīmolu speciālists minēja internetā pieejamos video TED – katrā šajā video ir uzaicināts kādas jomas speciālists, kuram noteiktā laikā (visbiežāk 5 minūtēs) vienkāršā, viegli uztveramā veidā ir jāpiepazīstina ar kādu noteiktu problēmu.

 

Darbnīcas rezultāti

Darbs ar stereotipiem

Viens no veidiem, kā popularizēt sociālos un humanitāros pētījumus jauniešu vidē ir strādāt pie tā, lai apzinātu pastāvošos stereotipus par attiecīgajām zinātnēm, meklēt pamatojumu šiem stereotipiem, kā arī piedāvāt argumentus, kas tos noliedz. Šīs darbnīcas dalībnieki izskatīja vienā no šo zinātņu jomām pastāvošos stereotipus, kas var kalpot kā paraugs strādājot arī citās zinātnes nozarēs.
Kā populārākie stereotipi par filozofiju tika minēti šie:
1.      filozofija ir nenopietna profesija;
2.      filozofija nodarbojas ar muļķībām (nonsensu), kā arī atražo jau eksistējošas idejas;
3.      filozofija nav saistīta ar reālo dzīvi;
4.      nodarbojoties ar filozofiju var sajukt prātā;
5.      filozofija padara augstprātīgu;
6.      filozofija nekam nav derīga, jo nav pelnoša.
Pēc šo stereotipu apzināšanas, izmantojot prāta vētras metodi, darbnīcas dalībnieki sadalījās grupās un katra grupa aplūkoja vienu stereotipu ar mērķi atrast tā pamatojumu, kā arī argumentus, kas noliedz šo stereotipu.
 
Filozofija nodarbojas ar muļķībām (nonsensu), kā arī atražo jau eksistējošas idejas
Šis stereotips tika sadalīts divās daļās: pirmkārt, filozofija nodarbojas ar muļķībām (nonsensu), un, otrkārt, filozofija atražo jau eksistējošas idejas.
·         Kā apstiprinājums tam, ka filozofija nodarbojas ar muļķībām (nonsensu), var skatīt Sokāla joku jeb afēru (šo joku izspēlēja fiziķis Sokāls, kurš nolēma apzināti sarakstīt visbezjēdzīgāko rakstu par fizikas filozofiju un nopublicēt to kādā filozofijas žurnālā; tas viņam arī izdevās, turklāt atsauksmes par šo rakstu bija ļoti labas).
Kā argumentus pret šā stereotipa daļu (ka filozofija nodarbojas ar muļķībām jeb nonsensu) var minēt šos:
1.      lielākā daļa zinātņu nozaru ir attīstījušās no filozofijas;
2.      pastāv tādas filozofiskās idejas, kas ir izraisījušas revolucionāras pārmaiņas pasaules vēsturē;
3.      visefektīvākais veids, kā pierādīt, ka filozofija nenodarbojas ar muļķībām ir piedāvāt izskaidrojošus filozofisko tekstu lasījumus, kas būtu saprotami plašākai publikai.
 
·         To, ka filozofija atražo jau eksistējošas idejas, apstiprina tas, ka tā tik tiešām bieži rekontekstualizē un sintezē dažādu jomu faktus un teorijas. Sava veida apstiprinājums ir arī filozofa Vaitheda izteikums, ka visa rietumu filozofija ir skatāma kā „piezīmes uz Platona tekstu malām”.
 
Tomēr ir jāņem vērā, ka filozofijā parādās arī tādas idejas, kas ir pilnīgi jaunas. Un šajā gadījumā var atsaukties uz Ņūtona metaforu, ka viņš ir „Punduris uz milža pleciem” – tradīcija tik tiešām pastāv, tā tiek ņemta vērā, attīstīta, taču arī tradīcijas ietvaros parādās jaunais.
 
Filozofija nav noderīga reālajā dzīvē
Šī stereotipa pamatojums rodams šādos uzskatos:
1.      dažas no filozofijas teorijām šķiet absurdas;
2.      filozofija ir pārāk orientēta uz vēsturi;
3.      tā ir pārāk izstrādāta;
4.      filozofija nav tiešā veidā pelnošā;
5.      tā aplūko nemateriālas lietas.
Argumenti pret šo stereotipu:
1.      nepārdomāta dzīve nav dzīvošanas vērta (Sokrāts);
2.      metafiziskas ‘lietas’ eksistē un ir relevantas cilvēka dzīvei;
3.      filozofija ir ļoti noderīga kā metode, risinot problēmas, uzdodot jautājumus un piedāvājot atbildes;
4.      filozofija piedāvā citu zinātņu kritiku.
 
Filozofija padara augstprātīgu, tā var novest pie sajukšanas prātā
Pamats šim stereotipam ir šāds:
1.      filozofija ir uzskatām par elites izglītību (tas rada augstprātību);
2.      filozofi mēdz apzināti izvēlēties sarežģītu terminoloģiju, pat ja noteiktos gadījumos tas nav nepieciešams (tas rada augstprātību);
3.      filozofija ir „privatizējusi” jautājumus par dzīvi (tas rada augstprātību);
4.      filozofi mēdz būt priviliģēti cilvēki (tas rada augstprātību)
5.      depresija, bezatbildība, autisms (filozofijas vēsturē var uzskatīt filozofus, kam piemitušas šīs slimības, piemēram, Diogēns, Markss, Nīče) .
Pretargumenti:
1.      šīs īpašības ir attiecināmas uz cilvēku, nevis uz pašu filozofiju;
2.      filozofija ir atvērta jebkuram ar atbilstošu „dispozīciju”, potenciālu un degsmi;
3.      šie uzskati atspoguļo patreizējās sabiedrības vērtības, tie nav vispārnozīmīgi;
4.      „būt trakam” mūsdienās bieži sakrīt ar „būt normālam”.
 
Filozofija kā nekam nederīga?
Kāpēc pastāv šāds stereotips?
1.      Ja neskaita akadēmiskos amatus, sludinājumos neparādās darba piedāvājumi filozofiem.
2.      Sabiedrības orientācija uz materiālo (kas nav raksturīgs filozofijai).
3.      Daudzi nesaprot, kas ir filozofija.
4.      Pastāv iespaids par filozofiem kā tādiem, kas „sēž un neko nedara” (piemēram, nevar redzēt filozofu strādājam tā, kā var redzēt daudzu citu profesiju pārstāvjus).
5.      Sabiedrībā filozofi nav pati redzamākā profesija (pamatā zināmi ir tie filozofi, kas jau ir miruši, klasiķi).
Kādi ir ieguvumi no šī stereotipa?
1.      Citi cilvēki lieki netraucē filozofu (līdz ar to var mierīgi strādāt).
2.      Filozofija dod zināšanas par to, kas ir laba dzīve.
Kādi ir zaudējumi no šī stereotipa?
1.      Cilvēkiem ir vienalga arī tad, kad filozofiem ir nepieciešams finansējums saviem projektiem.
2.      Slikta reputācija.
Kāds ir labums no filozofijas?
1.      Padara pasauli par vēl neskaidrāku vietu (un tas nav slikti).
2.      Izskaidro jēdzienus (vai arī padara tos vēl sarežģītākus).
3.      Vairo sapratni par sociāli nozīmīgām lietām.
4.      Maina pasauli (lai gan varbūt ne vienmēr uz labo pusi).

 

Pētījumu popularizēšanas stratēģijas
 
Šajā sadaļā aplūkotās aktivitātes mērķis bija vienoties par darbā izmantojamām stratēģijām (1) pētījumu rezultātu popularizēšanā, (2) pašas pētniecības popularizēšanā un (3) pētniecības kā profesijas popularizēšanā.
 
Pētījumu rezultātu popularizēšana
Galvenie secinājumi par pētījumu rezultātu popularizēšanu ir šādi:
1.      mums (institūcijām) ir jākomunicē, lai sākotnēji kaut vai tikai parādītu, ka kaut kas notiek (tiek veikti pētījumi);
2.      ir tēmas, kas ir vieglāk komunicējamas nekā citas;
3.      pētniekiem būtu jāpatur prātā savu pētījuma mērķgrupa un ar to jākomunicē (gan caur pašu pētījumu, gan par pētījumu).
Konkrētas pētījumu rezultātu komunicēšanas stratēģijas:
1.      iekļūšana ziņās (vispārīgās ziņās, specifiskās ziņās, kas veltītas tieši zinātnei (specializēti žurnāli), radio, Universitātes interneta lapā, avīzēs);
2.      popularizēšana sociālajos medijos (twitter.com, Facebook, Linkedin u.c.);
3.      īsi, regulāri pārskati par institūcijas rezultātiem (tādu veidošanā var, piemēram, iesaistīt studentus, kas būtu ieinteresēti papildināt savu CV ar par viņu pārstāvētās zinātnes nozarei veltītu publikāciju, turklāt tas būtu skats no malas, kas rada lielāku uzticamību nekā pašas institūcijas veidots ziņojums);
4.      ievadošu/ izglītojošu grāmatu publicēšana;
5.      tekstu lasījumi (piedalās studenti, kā arī speciālisti no institūcijas);
6.      semināri, publiskās lekcijas;
7.      institūcijas interneta lapas attīstīšana (padarīt to starptautiski pieejamu (valodas jautājums), kā arī plašāka informācija);
8.      uzlīmes kā informācijas nodošanas veids (citāti un internet adrese) (popularizējot tieši jauniešu vidē);
9.      eseju konkursi par noteiktu tēmu (piedalās profesori, studenti, skolēni, kā arī jebkurš cits gribētājs).
 
Pētniecības popularizēšana
1.      Pati pētniecība ir popularizējama, iepazīstinot ar shēmu, ar kuras palīdzību ir izprotams pētniecisks projekts.
 
Problēma>koncepti>argumentācija
 
2.      Nepieciešamība pēc ideju izplatīšanas un labas prakses piemēriem.
 
Pētniecības kā profesijas popularizēšana
Kas ir pētījums? Pētījums sastāv no informācijas vākšanas, tās interpretācijas noteikta konteksta ietvaros, normatīvu izteikumu radīšana.
Ja pievēršas tieši filozofiskajai pētniecībai, tad tā tiek veikta ar racionālas izpētes palīdzību.
Piemēri, kā to darīt:
1.      bērnudārzos izmantot Sokrātisko filozofēšanas metodi [tāda programma pastāv Islandē];
2.      starpdisciplināra sadarbība [Copy-Create projekts, kas tika realizēts Latvijā, sadarbojoties filozofiem un māksliniekiem];
3.      raksti – viens un tas pats saturs dažādos stilos;
4.      video un animācija;
5.      viegli pieejamas datu bāzes.

 

Tīkla veidošana
 
Viens no darbnīcas mērķiem bija pārrunāt dažādus iespējamos sadarbības veidus un formas, jeb starptautiska tīkla veidošanu starp darbnīcas dalībnieku pārstāvētajām institūcijām, īpašu uzmanību vēršot uz jautājumu par sociālo un humanitāro zinātņu popularizēšanu jauniešu vidē.
 
Diskusiju rezultātā dalībnieki nonāca pie šādām galvenajām atziņām:
  • Tīkla veidošanas galvenais mērķis ir veicināt ideju apmaiņu, līdz ar to ir jādomā par to, kā to visefektīvāk realizēt un kā nostiprināt sadarbību, kas aizsākusies šajā darbnīcā.
  • Kā iespējamās aktivitātes, kas veicinātu šo sadarbību tika minētas kopīgu radošo darbnīcu, konferenču, simpoziju, publisku diskusiju u.c. pasākumu organizēšana, kā arī īpaši tika izcelta iespēja atvieglot publicēšanos citu valstu izdevumos. Tāpat tika apsvērta iespēja par kolektīvu publikāciju veidošanu. Kā būtiska tika atzīta ne tikai internacionālu, bet arī interdisciplināru projektu realizēšana.
  • Kopējais sabiedrības labums no šādas sadarbības būtu intelektuālās telpas bagātināšana un dažādošana, labas prakses piemēru pārņemšana.

3 nākotnes projekti

Lai turpmāk paredzēto radošās darbnīcas dalībnieku sadarbību nostiprinātu, notika darbs pie trīs konkrētu nākotnē realizējamu projektu idejas sagatavošanas. Balstoties iepriekšējās darba grupās iegūtajos rezultātos, tika izvirzīts uzdevums vienu no projektiem veidot kā sociālo mediju kampaņu internetā, otru – kā starpdisciplināru projektu, trešo – kā konkursu jauniešiem. Pēc ideju sagatavošanas un prezentēšanas, visiem darbnīcas dalībniekiem bija iespēja katram projektam pievienot savus komentārus un jautājumus, kas varētu palīdzēt tālākai idejas attīstīšanai.
 
Sociālo mediju kampaņa
Projekta nosaukums: “DE:AD: Rethinking death – contemporary approaches” (Pārdomājot nāvi – mūsdienu pieejas)
Mērķis: veicināt zinātnisku izpratni
Virsuzdevumi: izveidot īpašu interneta lapu, kas būtu piesaistīta sociālajiem tīkliem un kalpotu kā rīks, ar kura palīdzību piesaistīt uzmanību nāves tēmai veltītai konferencei. Uzsvars šajā gadījumā tiktu likts nevis uz konferenci (kas gan arī būtu svarīga), bet tieši uz sociālo mediju kampaņu un interneta lapu, kurā būtu pieejami dažādi uzmanību piesaistoši, provokatīvi, šokējoši kā arī vienkārši informatīvi materiāli, materiāli, kuru iepazīšana tālāku interesi par attiecīgo tēmu.
Jautājumi un komentāri:
1.      Ar ko šī konference atšķirsies no citām konferencēm? Tēma ir laba, bet tomēr tā ir tikai viena no daudzām.
2.      Jāpievērš īpaša uzmanība interneta lapas stilam.
3.      Būtu vērts veidot tikšanās ar veciem cilvēkiem, neārstējami slimiem cilvēkiem.
4.      Kā tēma ir saistīta ar izvirzīto mērķi?
5.      Vai tēma nav pārāk sensitīva?
6.      Kā tiks sadalīti pienākumi šī projekta realizācijai?
7.      Kā nodrošināt projekta turpināšanos.
 
Starpdisciplinārais projekts
Projekta nosaukums:PHIL-LIT! (Filozofija+literatūra).
Dalībnieki: studenti, filozofi, literāti (sadarbojoties Baltijas filozofijas tīklam)
Pamatojums:  abām šīm jomām ir kopīgas intereses, orientācija uz tekstu radīšanu.
Rezultāti:
1.      tiktu noorganizēta radoša darbnīca, kurā piedalītos gan filozofiju, gan literatūru pārstāvoši cilvēki ar mērķi filozofēt par literatūru un caur literatūru aplūkot filozofiskas problēmas;
2.      pēc darbnīcas varētu tikt izdota publikācija, kurā līdzās atrastos gan filozofiski teksti par literatūru, filozofiska kāda daiļliteratūras teksta analīze, kā arī daiļliteratūras darbi, kas veltīti filozofijai, filozofiskām problēmām.
Jautājumi un komentāri:
1.      Kā tiks izvēlēti dalībnieki?
2.      Vai nebūtu jāiesaista arī scenāristi?
3.      Kāda žanra literatūra?
4.      Varbūt būtu jāsāk ar vietējo līmeni (tādējādi tas būtu arī lētāk) un tikai pēc tam mēģināt šo pasākumu izvērst starptautiskā līmenī, kas arī nodrošinu labāku kvalitāti.
5.      Kā nošķirams akadēmisks teksts no literatūras?
6.      Kurš no mūsu darbnīcas dalībniekiem vēlētos piedalīties?
7.      Kā nodrošināt to, ka darba rezultāts nebūtu daudzu individuālu ideju kopums, nevis kolektīvs sasniegums?
8.      Pirms tam noderētu veikt pētījumu par līdzšinējiem mēģinājumiem savest kopā filozofiju un literatūru.
 
Simpoziju konkurss jauniešiem
Nosaukums: Cilvēka ekselences projekts
Mērķgrupa: vidusskolu skolēni un dažādu fakultāšu studenti
Formāts: Dalībnieki prezentē viņu idejas par dažādiem jautājumiem vairāku simpoziju sērijā.
Laika rāmis: seši simpoziji viena gada laikā.
Simpozijā aplūkotie jautājumu loki: Ko nozīmē būt cilvēkam? Kā mēs augam, attīstāmies? Kāds ir labs sabiedrības loceklis? Kas ir civilizācija? Kāda ir dzīves jēga? Kas ir cilvēka ekselence?
 Jautājumi un komentāri:
1.      Kāds būs dalībnieku skaits?
2.      Kāds būs debašu formāts? Tikai mutisks vai arī rakstisks?
3.      Kāpēc skolēniem varētu būt interesanti piedalīties šādā konkursā?

 

 
Interneta vietnes www.celms.lv projekts
 
Radošās darbnīcas organizēšanas ietvaros, organizatoriskā grupa paralēli strādāja arī pie viena konkrēta piemēra, kā padarīt sociālo un humanitāro zinātņu pētījumus pieejamākus jauniešu auditorijai. Tika nolemts, ka visveiksmīgāk šo auditoriju var sasniegt, izveidojot interneta lapu, kas mūsdienu jaunietim ir pieejama un saprotama vide, kas nav ne lokāli, ne laiciski ierobežota, pieejama jebkuram interesentam. Interneta vietnes skice tika izveidota radošās darbnīcas sagatavošanas etapā, pēc tam tā tika apspriesta un koriģēta darbnīcas ietvaros. ERAF projekta 13. aktivitāte „Sociālo un humanitāro pētījumu popularizēšana jauniešu vidē” ir bijis būtisks ierosmes avots šīs lapas veidošanai. Tālāks darbs pie tās attīstīšanas notiks pēc projekta beigām.
 
Interneta vietnes apraksts
 
Kā interneta vietnes tēmu darba grupa izvēlējās filozofisko pētījumu popularizēšanu, kā domēna nosaukumu izraugoties www.celms.lv. Nosaukuma pamatojums ir šāds – ļoti bieži filozofijai veltītās interneta vietnes tiek nosauktas kāda ievērojama filozofijas klasiķa vārdā, šajā gadījumā, tā kā vietni plānots veidot latviešu valodā, tas ir latviešu pirmās brīvvalsts laikā ievērojamākais filozofs Teodors Celms. Par labu šai izvēlei liecina arī fakts, ka pats Celms daudz pūles ieguldīja filozofijas popularizēšanai (viņa noturētās publiskās lekcijas bija ļoti apmeklētas, viņš arī organizēja filozofija veltītus vakarus, uz kuriem aicināja filozofijas studentus, tādējādi ieinteresējot jauno paaudzi šajā zinātnes nozarē).
 
Savstarpējās diskusijās darba grupa nonāca pie šādām interneta vietnes sadaļām: (1) publikācijas; (2) video; (3) notikumi; (4) pieredze; (5) +140 zīmes; (6) vārdnīca; (7) joki; (8) uzdod jautājumu! Bez šīm sadaļām vietne ietvers arī īpašu rīku, ar kura palīdzību iespējams atlasīt vietnē ievietoto informāciju par konkrētām interesējošām tēmām, tapāt šajā vietnē parādīsies arī ierastās sadaļas, kurās paskaidrots, kas šī ir par interneta vietni (kāds ir tās mērķis, kas ir Teodors Celms), kā arī kontaktinformācija.
  
 
Interneta vietnes struktūra
 
Publikācijas.
Šajā sadaļā plānots ievietot populārzinātniskas publikācijas par filozofijas problēmām. Tie var būt jau citur publicēti un šeit pārpublicēti teksti, gan arī oriģinālteksti. Lapas veidotāji uzskata, ka oriģināltekstu radīšanā ļoti ieinteresēti varētu būt paši jaunieši – filozofijas studenti, kam šeit būtu iespēja ievietot savas pirmās publikācijas.
 
Video
Šajā sadaļā tiks ievietoti ar filozofijas tēmām saistīti video. Jau šajā lapas izstrādes sākotnējā stadijā tika uzfilmēti vairāki video, kuros dažiem LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošajiem pētniekiem filozofijā tika lūgts sniegt savu skaidrojumu tādiem jautājumiem kā: „kas ir filozofija?”, „kas ir domāšana?”, „kas ir laba dzīve?”, kā arī iepazīstināt ar kādu no saviem iecienītajiem filozofiem, vēršot uzmanību tieši uz tiem viņa domas aspektiem, kas var būt nozīmīgs mūsdienās, mūsdienu jaunatnei. Arī daži no radošās darbnīcas dalībniekiem labprāt piekrita iesaistīties šīs sadaļas tapšanā, līdz ar to arī viņiem tika lūgts kameras priekšā sniegt savas atbildes uz minētajiem jautājumiem.
 
Notikumi
Sadaļā „notikumi” plānots ievietot informāciju par Latvijas filozofiskajā vidē notiekošo – publiskām lekcijām, jaunu grāmatu iznākšanu, konferencēm u.c. notikumiem. Šīs sadaļas izveidošanu nodrošinātu informācijas tīkla izveidošana starp LU Filozofijas un socioloģijas institūtu,  LU Vēstures un filozofijas fakultāti, un citām augstskolām un fakultātēm, kurās notiek ar filozofiju saistīti notikumi, ar grāmatu izdevniecībām, ar dažādām filozofiju un filozofijas apakšnozares pārstāvošām asociācijām, ar kultūras iestādēm un citām organizācijām. 
 
Pieredze
Situācijā, kad jaunietim ir radusies pirmā interese par filozofiju un viņš/viņa sāk apsvērt iespēju pievērsties tai nopietnāk (uzsākt filozofijas studijas), ļoti noderīgi ir iepazīties ar citu cilvēku pieredzi, kas studē, ir studējuši, pasniedz vai pēta filozofiju. Šajā sadaļā paredzēts publicēt šādus savas pieredzes stāstus, intervējot filozofijas studentus, pasniedzējus un pētniekus par viņu pieredzi filozofijas studijās, pasniegšanā un pētniecībā, kā arī cilvēkus, kas ir studējuši filozofiju, bet tagad strādā citās jomās, jautājot par to, kā filozofijas studijas viņiem ir noderējušas, darbojoties ar filozofijas jomu tieši nesaistītās sfērās.
 
+140 zīmes
Šīs sadaļas nosaukums ir veidots kā atsauce uz populāro interneta vietni www.twitter.com., kurā publicētie teksti nedrīkst pārsniegt 140 rakstu zīmes. Šajā sadaļā tiks ievietotas filozofu dienasgrāmatas jeb blogi (kuru ieraksti drīkstēs pārsniegt 140 rakstu zīmes). Pieteikt savu dalību šajā sadaļā varēs filozofijas studenti, bijušie studenti, pasniedzēji u.c.. Dienasgrāmatu veidotāju uzdevums būs iepazīstināt ar savu filozofisko dzīvi – pārdomām par dažādām filozofijas problēmām, izlasītajām filozofijas grāmatām, apmeklētajiem ar filozofiju saistītajiem notikumiem utt.    
 
Vārdnīca
Šajā sadaļā plānots ievietot nelielus skaidrojošus tekstus par tiem jēdzieniem, kas parādās citās sadaļās ievietotajos tekstos un videomateriālos, ja gadījumā to nozīme nav saprotama jau no pašiem tekstiem vai videomateriāliem.
 
Joki
Filozofi labprāt joko paši par sevi, par saviem klasiķiem, par pašu filozofiju. Joks ir arī atraktīvs veids, kā radīt sākotnējo interesi par kādu tēmu, kuras iepazīšanai tālāk veltīt nopietnāku interesi. Tāpēc šajā interneta vietnē būs sadaļa, kas veltīta filozofijas jokiem.
 
Uzdod jautājumu!
Šajā interneta vietnē paredzēts arī sniegt iespēju jebkuram tās apmeklētājam uzdot ar filozofiju saistītus jautājumus, uz kuriem atbildes lūgsim filozofijas pētniekiem, pasniedzējiem un studentiem.
 
 
 
Ievietots: 14.10.2011