ESA konference Ženēvā

Latvijas zinātnieki ESA (Eiropas sociologu asociācijas) 10. konferencē Ženēvā
,, Social Realation in Turbulent Time” - ,,Sociālās attiecības trauksmju laikos”.


Airodinamikā pazīstamais, no latīņu valodas nākušais jēdziens turbulentus – saviļņots, virpuļveidīgs, nav viegli pārceļams latviski, tulkojot Eiropas sociologu asociācijas (ESA) 10. Konferences nosaukumu. Forums no 6. līdz 10. septembrim risinājās Ženēvā un bija līdz šim plašākā sociologu pulcēšanās ESA vēsturē - 2800 reģistrētu dalībnieku, 611 sekciju, četras plenārsēdes, kā arī  24 speciālās sekcijas un apakšplenārsēdes, deviņas tikšanās ar grāmatu autoriem, plašs zinātnisko grāmatu respektablāko apgādu piedāvātais klāsts, kura grāmatas  iegādāties pat ar konferences atlaidēm nevarējām atļauties. Mūsu kaimiņzeme Somija bija viena no piecām plašāk pārstāvētajām valstīm, kas labi parāda valsts attieksmi pret zinātni. Kopumā 84 % dalībnieku no Eiropas, 11 % no Āzijas , ap 3%, no Amerikas. Latvijas vārdu Eiropā nesa vairāk nekā  10 sociologu, no kuriem Dagmāra Beitnere, Baiba Bela, Dace Bormane un Edmunds Šūpulis pārstāvēja LU FSI dzīvesstāstu pētnieku grupu.

Šī gada konferences virstēma par trauksmes un neparedzamiem laikiem iezīmēja mazliet dramatisku noskaņu. Ievērojami Eiropas sociologi, kas runāja konferences atklāšanas un noslēguma plenārsēdēs, aplūkoja globālo krīzi un apsvēra dažādus pesimistiskus nākotnes attīstības scenārijus. Pēdējo divu gadu ESA prezidente Analija Toresa  (Analia Torres) patreizējo globālo ekonomisko krīzi pielīdzināja trešajam pasaules karam, uzsverot finansistu diktātu visām citām dzīves jomām (īpaši uzsverot negatīvo ietekmi, ko rada politiķu pakļautība naudas varai). Tika aplūkota arī fragmentācija, dezintegrācija un solidaritātes trūkums, kas iezīmē gan situāciju valstu ietvaros (kam spilgts piemērs ir nesenie grautiņi Lielbritānijā), gan arī starpvalstu attiecības, ko bieži raksturo šauru nacionālu interešu bīdīšana, nevis solidāra rīcība. Profesors Martins Koli (Martin Kohli) , kuru labi pazīst dzīves ciklu, paaudžu un novecošanās pētnieki, runāja par nopietnu paaudžu konfliktu, ko rada zemā dzimstība no vienas puses un pieaugošais dzīves ilgums no otras. Profesors norādīja, ka labklājības valstu ieviestā paaudžu vienošanās, kuras ietvaros atkarīgos dzīves periodus (bērnība, jaunība un vecums) faktiski subsidē cilvēki darba spējas vecumā, patlaban ir sašūpota. Atklāšanas plenārsēdes runātāju vidū bija arī profesore Žaklīna O’Reilija (Jacqueline O’Reilly), kura arī uzsvēra Eiropas sociālā modeļa apdraudētību, starppaaudžu, etniskos, dzimumu un šķiru konfliktus mūsdienu sabiedrībā. Džons Arejs (John Urry), kuru lieliski pazīst mobilitātes un tūrisma pētnieki, pievērsās enerģētikas jautājumiem gan vēsturiskā atskatā, gan drūmas nākotnes iezīmēšanai, aplūkojot iespējamos konfliktu scenārijus, ko, viņaprāt, neizbēgami radīs naftas izsīkšana.
 
Ļoti lielu klausītāju interesi, daudziem no viņiem trīs stundas stāvot kājās pārpildītā amfiteāta auditorijā, izraisīja darbs sekcijā, kad piesaucot vārdu salikumu ,,jaunā socioloģija” tika iezīmētas kategorijas un izpratnes gultnes par intīmā limitu, intimitātes deracionalizāciju un personīgo dzīvi.
 
Intensīvais darbs (no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā) sekcijās vairs nebija globālās krīzes klātbūtnes sajūtu apzīmogots, priekšplānā izvirzījās gan ziņojumi par jaunākajiem pētījumiem, gan teorētiskajām diskusijām. LU FSI dzīvesstāstu projekta pētnieku grupa visvairāk piedalījās Biogrāfisko pētījumu tīkla sekcijas darbā – ar ziņojumiem, kā klausītāji, kā sekciju vadītāji. Jāatzīmē, ka biogrāfisko pētījumu tīkla sekcija ir viena no vecākajām ESA pētnieku tīklos. Šogad kā jauna un būtiska tēma sevi pieteica migrācijas pētījumi, kuri parādījās ne tikai visstraujāk augošajā Migrācijas pētnieku tīkla sekciju darbā, bet arī citās sekcijās, tai skaitā Biogrāfisko pētījumu sekcijas darbā. Ar migrācijas jautājumiem ir saistīti arī sociālās kohēzijas jautājumi, identitātes jautājumi (īpaši transnacionālu un hibrīdidentitāšu veidošanās un pastāvēšana, lokālo, eiropeisko un globālo identitāšu attiecības), etnisko attiecību un reliģijas jautājumi. Latvijā līdz šim ar migrācijas izpēti nodarbojas salīdzinoši ļoti šaurs pētnieku loks, tomēr ir skaidrs, ka šī jautājuma nozīmīgums pieaug – gan Eiropā kopumā (saistībā ar iedzīvotāju mobilitāti, migrāciju un īpaši imigrāciju no trešajām pasaules valstīm), gan Latvijā (saistībā ar lielo emigrējušo iedzīvotāju skaitu).
 
LU FSI dzīvesstāstu projekta pētnieku grupa iepazīstināja ESA Biogrāfisko pētījumu tīkla dalībniekus (B.Bela, D.Bormane, E.Šūpulis) un Kultūras socioloģijas pētījumu tīkla dalībniekus (D.Beitnere) ar saviem pētījumiem. B.Bela aplūkoja jautājumu, kā laikā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas iedzīvotājiem veidojas nacionālās un etniskās identitātes attiecības, kā šajās attiecībās tiek veidoti „mēs” un „viņi” grupas diskursi kā latviešu, tā cittautiešu vidū. D.Bormane piedalījās ar diviem referātiem, vienā tika skatīti tādi konceptuāli jautājumi kā biogrāfija kā pieredzes harmonizētājs un komunikācijas mediators, savukārt otrā aplūkoti identitātes jautājumi Vācijas latviešu dzīvesstāstos. Savukārt E. Šūpulis aplūkoja individuālās atmiņas un kolektīvās aizmiršanas problemātiku Latvijas lielo vēstures stāstu kontekstā. D. Beitnere aplūkoja pagātnes un nākotnes attiecības pašidentitātes un grupas sevis raksturojuma kontekstā, priekšplānā izvirzot jautājumu, vai iespējams veidot nākotni uz pagātnes pamatiem. Maruta Pranka, kas pārstāvēja gan LU FSI dzīvesstāstu pētnieku grupu, gan RSU Socioloģijas doktorantūru, posteru stendā prezentēja pētījuma rezultātus, kurā izmantoti arī Nacionālā mutvārdu vēstures krājuma dzīvesstāsti.
 
Kopumā Eiropas sociologu 10. konference „Sociālās attiecības trauksmes laikos” bija radošs un intelektuālu iedvesmu rosinošs pasākums. Uzklausītajos referātos un plenārsēžu runās priekšplānā izvirzījās globāli jautājumi saistīti ar finansēm, vidi, attiecībām starp cilvēkiem, tai skaitā vardarbības un konfliktu tēma, sabiedrības novecošanās jautājumi un citi izaicinājumi, ar kuriem arvien biežāk būs jāsastopas 21. gadsimtā un kuru iespaidā sabiedrība piedzīvos nopietnas pārmaiņas – dramatiskas vai pozitīvas,  to rādīs laiks.
 
Vēl jāmin performances caurviju darbība konferences norisē (starpbrīžos - ekvilibristi, dejotāji, žonglieri Universitātes ēkas centra laukumā, līdz pat slēpti inscinētai iejaukšanās jeb it kā izjaukšanas akcijai vienā no lielo sesiju referātiem).
 
Ārpus konferences vides pilsētā, lai kādā valodā skanētu jautājums, atbilde gandrīz vienmēr bija tikai franču valodā. Vai tikai?
 
Tas viss notika pilsētā, par kuru var teikt, citējot katru  konferences dienu iznākušo ,,ESA News of the Day”, : Šodien Ženēva ir ne tik daudz Kalvina pilsēta, bet socioloģijas pilsēta. Ženēva ir pilsēta Monblāna pakājē, pilsēta,kura savulaik bijusi protestantu Roma, kuru dzīvei izvēlējies Voltērs, kurā piedzimis Ruso un Sosīrs, kurā šodien atrodas galvenā ANO mītne un darbojas Filozofu restorāns...  Tā, protams, ir neuzkrītošu banku un spožu pulsksteņu pilsēta, kas minētā foruma dalībniekiem, šķiet , deva zināmu intelektuālo drošību, kas ir nepārvērtējama, bet nereti ne tuvu kultivēta kvalitāte.  

 
       
 
Te savulaik skanēja Ž.Kalvina dzīvais vārds Klauvējot pie Voltēra durvīm              
Identitātes vēl arvien aktuālas
 
    
 
Kopš 1991.g. te atrodams arī Latvijas karogs Monblāns pa tramvaja logu                     
 
 
 
Ievietots: 24.09.2011     Aktualizēts: 26.09.2011