Konference “Nacionālā identitāte: saliedētība un dažādība mūsdienu Eiropā”
Sākumlapa >> Projekti >> ERAF Atbalsts starptautiskai sadarbībai >> Konference “Nacionālā identitāte: saliedētība un dažādība mūsdienu Eiropā”

Atskats uz konferences norisi

LU Filozofijas un socioloģijas institūts šā gada 24. un 25. novembrī rīkoja vērienīgu starptautisko zinātnisko konferenci “Nacionālā identitāte: saliedētība un dažādība mūsdienu Eiropā,” pulcinot Latvijā un pasaulē vadošos un jaunos identitāšu procesu pētniekus (sociologus, filozofus, psihologus, vēsturniekus, reliģiju pētniekus, valodniekus, mediju, IT speciālistus u.c.) no ASV, Krievijas, Čehijas, Lielbritānijas, Čehijas, Igaunijas, Luksemburgas, Bulgārijas un Spānijas. Konference pulcināja arī lielu Latvijas zinātnieku loku no LU, Rīgas un reģionālajām universitātēm. Šī bija pirmā šāda līmeņa starpdisciplināra starptautiska zinātniska konference par identitāšu pētniecību Latvijā, ko organizēja LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Konferenci atklāja LU prorektors Indriķis Muižnieks un LU FSI direktore prof. Maija Kūle.

Konferences viesu vidū bija vairāki starptautiski plaši pazīstami zinātnieki kā: latviešu izcelsmes filozofs Karls Ameriks no ASV, Notre Dame Universitātes, etnosocioloģe no Krievijas Zinātņu Akadēmijas Socioloģijas institūta Leokadija Drobiževa, Ulsteras Universitates Ziemeļīrijā profesors, sociālpsihologs Pīters Veinreihs, IPSEUS/ISA teorijas un identitātes struktūras analīzes metodoloģijas autors, sociolingvists Martins Ehala no Igaunijas, Tartu Universitātes, Helēna Noskova un Petrs Bednariks no Čehijas ZA Modernās vēstures institūta un antropoloģe Jekaterina Anastasova no Bulgārijas ZA, Etnoloģijas un folkloras institūta u.c. Konferences ietvaros notika arī seminārs par IPSEUS/ISA metodoloģijas pielietojumu identitāšu pētniecībā, kas bija pirmais šāda veida metodoloģijas paraugdemonstrējums un apmācība Baltijas valstīs un t.d. Austrumeiropā un ko vadīja pats šīs metodes un vairāku grāmatu autors Pīters Veinreihs. Šo metodoloģiju iespējams pielietot identitāšu pētniecībā socioloģijā, reliģiju pētniecībā, psiholoģijā, psihiatrijā, etnisko procesu analīzē u.t.t.  Šīs metodes pielietojums tika caurlūkots atsevišķu gadījumu pētniecībā, kā piemēram, īru katoļu un britu protestantu identitāšu testos Ziemeļīrījā un  pētījumos par nacionālās identitātes veidošanos Slovākijā.

Konferences programma bija sadalīta ārzemju un Latvijas ekspertu blokos. Konferences plenārsēdes, seminārs un arīdzan sesiju darbs pulcēja diezgan lielu skaitu interesentu un ekspertu. Lielu interesi un intelektuālas diskusijas izpelnījās vairāku ārzemju un vietējo zinātnieku priekšlasījumi. Leokadijas Drobiževas priekšlasījums par Krievijas pilsonisko un etnisko identitāšu savstarpējo mijiedarbību pēdējos 20 gados izsauca dzīvas diskusijas par etniskajiem procesiem mūsdienu Krievijā un vispārējām pārmaiņām visā pēcpadomju telpā. Tikpat intensīvas diskusijas veicināja arī igauņu kolēģu Martina Ehalas un Anastasijas Zabrodskajas pētījumu prezentācija par valodu vitalitāti Baltijā un Baltijas krievu identitātes mūsdienu veidošanās un konstruēšanas procesiem. Helēnas Noskovas referāts par identitātēm un kultūras minoritātēm pierobežu reģionos Čehijā un Latvijas zinātnieces Solveigas Krūmiņas  - Koņkovas referāts par robežu teorijas pielietojumu reliģisko identitāšu pētniecībā parādīja daudzas teorētiskas kopsakarības Čehijas un Latvijas situācijā un iespējas kopīgu pētījumu īstenošanā. Eiropas Universitātes Madridē pasniedzējas Karolinas Mateo prezentācija par kultūras identitāti un dzīvesvietu Spānijā piedāvāja jaunu pieeju dzīvesvietas standarta izvēlē un arhitektoniskajā risinājumā laikā, kad sabiedrība ir kļuvusi mazāk mobila, saskaroties ar smagām ekonomiskām problēmām.
 
Tikpat lielu atsaucību un debates rosināja arī prof. Jāņa N.Vēja priekšlasījums par Jesaja Berlina traktējumu par nacionālo identitāti un Karla Amerika referāts par identitāti kosmopolītiskajā kontekstā.
       
Kā piemēru, piedāvājam ieskatu sekcijā IV  norisē, ko vadīja Dr.phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova, un kas bija ļoti kupli apmeklēta. Nolasītie referāti aptvēra plašu tematu loku: analītiskus referātus par nacionālās identitātes veidošanās teorētiskiem jautājumiem, kā arī vairāk empīriskos faktos balstītus referātus par konkrētiem identitātes apziņas funkcionēšanas jautājumiem. Tā, piemēram, Jāņa Broka referātā “Nacionālās identitātes veidošanās mehānismi mūsdienu Latvijā” dominēja filozofiska analīze, savukārt Ainārs Dimants, analizējot trīs atšķirīgas žurnālistikas kultūras Latvijā, savu ziņojumu balstīja dažādu preses izdevumu satura izvērtējumā. Interesantu ieskatu Bulgārijas vecticībnieku vēsturē, kā arī viņu izpratnē par ikdienas brīnumu un tā īstenošanās mehānismu klausītāji ieguva, noklausoties Bulgārijas ZA Etnoloģijas un folkloras institūta pētnieces referātu. Tāpat ilustratīvā materiāla ziņā saistošs bija ģeogrāfes Ineses Stūres referāts „Atmiņu politika un nacionālā identitāte Baltkrievijas ainavā”, kas rādīja, kā ideoloģijas monopola iespaidā Baltkrievijā tiek pārrakstīta ne tikai vēsture, bet atbilstoši ideoloģijai pārveidota arī tās ainava. Konceptuāli un saturiski saistošs bija Nadeždas Pazuhinas referāts par krievu kultūras identitātes meklējumiem: starp praksi, refleksiju un konstruēšanu. Ar krieviski runājošo minoritāšu politiskās pašapziņas salīdzinošo analīzi Igaunijā un Latvijā pēc 1991. gada iepazīstināja Ingas Sergeicevas referāts. Visbeidzot Ieva Garda-Rozenberga un Maija Krūmiņa prezentēja pētījuma „Jaunatne un nacionālās identitātes apziņa pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas”. Pētījuma, kurā analizētas 16 kvalitatīvās intervijas ar respondentiem, kas dzimuši pēc 1975. gada, pirmie rezultāti var šķist pārsteidzoši, kaut arī, jādomā, atspoguļo jaunatnei kopumā tipisku pozīciju: nacionālā identitāte vairumam intervēto jauniešu ikdienas dzīvē nav noteicošā. Intervētajiem jauniešiem raksturīga drīzāk neitrāla vai pat vienaldzīga nacionālās identitātes pašapziņas izjūta. Tomēr vienlaikus priecē cita respondentu atziņa: „..gandrīz visi jaunākās paaudzes respondenti uzskata, ka nacionālās identitātes apziņa Latvijā ir kopjama un uzturama gan valstiskā, gan personiskā līmenī”. Sekcijas darbam un klausītāju interesei neatslābt  palīdzēja arī  jautājumi referentiem un aktīvās diskusijas.
 
Konferences dalībnieki un visi ārzemju viesi atzina t.d. „Rīgas identitāšu konferences”  ļoti augsto organizatorisko un profesionālo sagatavotību, sirsnīgo un draudzīgo norisi, piesātināto un interesanto konferences programmu, un jaunu sadarbības iespēju veicināšanu. Kā izteicās daudzi ārzemju kolēģi Rīga ir viens no  redzamākajiem Eiropas kultūras un zinātnes centriem, kas strauji aug un attīstās, un pārsteidz ar savu intelektuālo potenciālu.
 
Konference bija iespējama pateicoties Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 2010/0195/2DP/2.1.1.2.0./10/APIA/VIAA/008 „Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta kapacitātes attīstība un starptautiskās sadarbības veicināšana” finansiālajam nodrošinājumam. 
 
 
 
 

              

Ievietots: 29.12.2011
šī vietne izmanto Google Analytics sīkdatnes (cookies) apmeklējuma statistikai. Vietne vāc apmeklētāju datus tikai no pieteikšanās jaunumiem formas. Sīkdatnes Jūs varat atslēgt pārlūkprogrammas iestatījumos. Uzzināt vairāk