Valsts nozīmes pētījumu centrs
Sākumlapa >> Valsts nozīmes pētījumu centrs

Valsts nozīmes pētījumu centra uzdevumi un LU FSI attīstība

VNPC humanitārajās zinātnēs veido "Latvijas Universitāte", reģistrācijas Nr.172057, juridiskā adrese: Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1586,
zinātniskā institūcija "Latvijas Universitātes aģentūra „Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts”", reģistrācijas Nr.151001, juridiskā adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050,
zinātniskā institūcija "Latvijas Universitātes aģentūra „Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts”", reģistrācijas Nr.151035, juridiskā adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 un
zinātniskā institūcija "Latvijas Universitātes aģentūra „Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts”", reģistrācijas Nr.551004, juridiskā adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050.


 

 

Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs

 (turpmāk tekstā – „LVKMRT VNPC”)

 

PROJEKTS

 

LVKMRT VNPC projekts  Nr.2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/009 „Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra zinātnes infrastruktūras attīstība”

informācija: (http://www.lu.lv/par/projekti/es/2007-2013/eraf/21131/vadosais/latviesu-valoda/

 

CENTRA DALĪBNIEKI

Zinātniskā institūcija "Latvijas Universitāte", reģistrācijas Nr.172057, juridiskā adrese: Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1586, kuras vārdā, pamatojoties uz Latvijas Universitātes Satversmi, rīkojas tās zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks (turpmāk tekstā – „Vadošā institūcija”) un

zinātniskā institūcija "Latvijas Universitātes aģentūra „Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts”", reģistrācijas Nr.151001, juridiskā adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050, kuras vārdā, pamatojoties uz Nolikumu, rīkojas direktors  Guntis Zemītis (turpmāk tekstā – „Zinātniskā institūcija Nr.1”) un

zinātniskā institūcija "Latvijas Universitātes aģentūra „Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts”", reģistrācijas Nr.151035, juridiskā adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050, kuras vārdā, pamatojoties uz Nolikumu, rīkojas direktore Dace Bula (turpmāk tekstā – „Zinātniskā institūcija Nr.2”), un

zinātniskā institūcija "Latvijas Universitātes aģentūra „Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts”", reģistrācijas Nr.551004, juridiskā adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050, kuras vārdā, pamatojoties uz Nolikumu, rīkojas direktore Maija Kūle (turpmāk tekstā – „Zinātniskā institūcija Nr.3”)

noslēdz līgumu par Centra izveidi un projekta īstenošanu.

LVKMRT VNPC Sadarbības projektu īstenos, ievērojot 2006.gada 5.jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Regulas (EK) Nr.1783/1999 atcelšanu, Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulā (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999 un 2008.gada 6.augusta Regulā (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu, MK noteikumos Nr. 987, Publisko iepirkumu likumā un citos piemērojamajos tiesību aktos paredzētos noteikumus.

Projekts dos attīstības iespējas tajā ietilpstošajām zinātniskajām institūcijām gan materiālā nodrošinājuma, gan zinātniskās izaugsmes ziņā. Kopējais mērķis ir pilnveidot zinātnisko un pētniecības aprīkojumu un izveidot tā darbībai atbilstošu infrastruktūru, lai nodrošinātu mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi pētniecības aktivitātēm LVKMRT VNPC, tādējādi sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīstību, kā arī nodrošināt nepieciešamos informācijas resursus un to pieejamību MK Noteikumos Nr. 987 minētās apakšaktivitātes ″Zinātnes infrastruktūras attīstība″ pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros.

VNPC galvenās mītnes izveide plānota Rīgā, Kalpaka bulvārī 4. Šajā ēkā kopš 1957.gada atrodas Latvijas Universitātes bibliotēka. Ēka ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šī ēka laika gaitā kļuvusi par pētniecības un izglītības simbolu, tāpēc VNPC izveide šajā ēkā vienlaikus ir arī ieguldījums kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Papildus jaunceļamajā LNB ēkā plānotas telpas un iekārtas LU LFMI krātuvēm, kā arī LU FSI plāno tur iesaistīties.

Pašlaik VNPC izveidē iesaistīto LU, LU LVI, LU LFMI un LU FSI zinātniskās infrastruktūras nodrošinājums un izvietojums ir atšķirīgs un vienota VNPC izveide palīdzēs mazināt šīs atšķirības un būs būtisks stimuls integrētiem pētījumiem par Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.

Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju VNPC tiek veidots ar mērķi, lai pilnveidotu zinātnisko un pētniecības aprīkojumu un izveidotu tā darbībai atbilstošu infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi pētniecības aktivitātēm centra ietvaros, tādējādi sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīstību un sinerģiju, kā arī nodrošinātu nepieciešamos informācijas resursus un to pieejamību.

VNPC vidēja un ilgtermiņa stratēģiskie mērķi, attīstības virzieni, veicamie uzdevumi un sasniedzamie rezultāti plānoti atbilstoši VNPC veidojošo zinātnisko institūciju darbības stratēģijām.

Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju VNPC izveide tiek plānota kā nacionālas nozīmes projekts,  lai radītu pētniecībai un inovācijām draudzīgas sistēmas un  vidi, kas nodrošina izcilus zinātniskus  sniegumus.  Atbilstoši Eiropas Savienības stratēģijai apvienība ļaus intensificēt uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību Latvijā humanitāro zinātņu un kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes jomā un veicinās aktuālo zinātnisko atziņu un pieeju iekļaušanos izglītībā.  

 

Latvijas valsts ir vienīgā vieta pasaulē, kur Latvijas nacionālas zinātnes attīstās savā dabiskajā areālā. Nacionālās nozīmes zinātņu attīstība plānotajā teritoriāli telpiskajā izkārtojumā saistīta ar vairākiem priekšnoteikumiem:

 

  • Zinātnes attīstība notiek vistiešākā saistībā un mijiedarbībā ar vidi, kurā notiek pētījumi;
  • Pētījumi atspoguļo pārmaiņas plašā vēsturiskā perspektīvā;
  • Pētnieku darba rezultāti vairo nacionālās izglītības potenciālu;
  • Katrs zinātnieku vākums, kā rezultātā veidots uzkrājums, ir nacionālas nozīmes resurss;

§  Latvijas humanitāro zinātņu pētījumi ir saistīti ar pētniecības materiālu un avotu krājumu izveidošanu;

§  Radošās tehnoloģijas nodrošina starpdisciplināru sasaisti inovatīvu ideju zinātniskajā un radošajā darbībā un partnerību ar Latvijas un Eiropas vadošajām universitātēm un citām zinātniski pētnieciskajām institūcijām.

VNPC stratēģiskie mērķi:

§  Starptautiska līmeņa starpdisciplināras pētniecības attīstība humanitārajās nozarēs;

§  Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un izpēte;

§  Kultūrvēsturiskā mantojuma nacionālās un starptautiskās pieejamības nodrošināšana;

§  Aktuālo humanitāro zinātņu  atziņu nepārtraukta integrācija modernā izglītības sistēmā;

§  Izpratnes veicināšana par Latvijas kultūrvēsturisko daudzveidību un nacionālo identitāti Latvijā un starptautiskā mērogā. 

 

Veicamie uzdevumi un sasniedzamie rezultāti

 

Stratēģiskie mērķi un attīstības virzieni visām VNPC zinātniskām institūcijām (LU, LU LVI, LU LFMI un LU FSI)  ir kopēji, atspoguļojot katras iesaistītās zinātniski pētnieciskās institūcijas savdabību un sadarbību to starpā.

 

§  Sasniegt atzīstamus pētnieciskus rezultātus atbilstošās humanitāro zinātņu jomās: valodniecībā, literatūrzinātnē, vēsturē, arheoloģijā, filozofijā, folkloristikā, mākslas zinātnēs un antropoloģijā, publicējot fundamentālus zinātniskos izdevumus (t.sk., monogrāfijas, enciklopēdijas) un zinātniskus rakstus starptautiski recenzējamos un Latvijas izdevumos, kā arī organizējot un piedaloties starptautiskos un vietēja mēroga zinātniskos forumos;

§  Radīt priekšnoteikumus jaunu starpnozaru sadarbības formu un pētniecības virzienu veidošanai starp humanitāro un sociālo zinātņu nozarēm, mobilizējot akadēmiskos spēkus kopīgai darbībai, lai izveidotu jaunas pētnieku grupas valstiski prioritāru zinātnisko pētījumu īstenošanai;

 

§  Nodrošināt valsts vajadzības ekspertīzes jautājumos saistībā ar zinātnes un kultūras politiku atbilstoši nacionālās valsts ilgtermiņa attīstības politikas pamatnostādnēm (t.sk., nacionālās identitātes un eiropeiskās identitātes aspektā);

§  Aktualizēt un padarīt publiski pieejamu Latvijas materiālās un nemateriālās kultūras mantojumu starptautiskā un nacionālā mērogā, veidojot tekstu un artefaktu publikācijas virtuālā, audiovizuālā un iespiedformātā, organizējot un piedaloties izstādēs un rīkojot publiskas lekcijas un prezentācijas;

§  Attīstīt e-infrastruktūru, pilnveidot un paplašināt datu bāzes, veidot e-publikācijas un e-žurnālus, panākt to starptautisko atpazīstamību;

§  Apzināt kultūrvēsturisko mantojumu, organizējot zinātniskas ekspedīcijas un lauku pētījumus;

§  Izmantojot jaunākās multimediālās radošās tehnoloģijas, attīstīt starpdisciplinārus pētniecības virzienus;

§  Uzturēt un pilnveidot Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma krātuves, fondus un datu bāzes, nodrošinot tajās ietilpinātajiem oriģinālmateriāliem piemērotu uzglabāšanu un publisku pieejamību, pakāpeniski veicot krājumu oriģinālmateriālu digitalizāciju un audiovizuālo reprezentāciju.

 

Sasniedzamie rezultāti visā VNPC:

 

  • Zinātniskās darbības rezultāti (vidēji gadā):

-          Kopējais starptautisko zinātniski pētniecisko projektu skaits – 6;

-          Kopējais starpdisciplināro zinātniski pētniecisko projektu skaits – 6;

 

-          Valsts pētījumu programmu realizācija – vidēji 3 projektos; 

 

-          Monogrāfijas, t.sk., rakstu krājumi un enciklopēdijas elektroniskā vai grāmatu formātā - 12;

-          Sagatavoto zinātnisko rakstu skaits -  80;

-          Starptautiski citējumu izdevumu (SCI) publikācijas -  12;

-          Publikācijas starptautiski recenzējamos izdevumos -   20;

-          Starptautisko konferenču tēzes - 20 ;

-          Publikācijas citos zinātniskos un populārzinātniskos izdevumos - 120;

-          Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs, kongresos un semināros - 50;

-          Izveidota viena publiski pieejama Interneta lasītava ar datu bāzēm un digitalizētu materiālu kopām;

-          Izveidota viena Humanitāro zinātņu pētniecības un prezentāciju audiovizuālā laboratorija;

-          Nozaru zinātnisko periodisko izdevumu sagatavošana un publicēšana – 8.

 

§  Kvalifikācijas celšana un zinātniskā personāla attīstība (vidēji gadā):

-          Izstrādāti un aizstāvēti promocijas darbi -18.

 

                                                

 

§  Starptautiskā sadarbība un atpazīstamība (vidēji gadā):

-          Organizētas starptautiskas zinātniskas konferences – 4;

-          Dalība ārvalstu zinātnisko izdevumu sagatavošanā un redkolēģijās – 10;

-          Dalība starptautiskās organizācijās un biedrībās – 10.

 

 

LU FSI attīstības raksturojums

 

Kā LU aģentūrai, LU FSI zinātniskajiem darbiniekiem ir svarīga līdzdalība LU institūcijās. LU FSI zinātnieki līdzdarbojās Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē, LU Senātā un tā komisijās, LU Profesoru padomē filozofijā, patlaban – Filozofijas profesoru padomē, LU Profesoru padomē komunikācijas zinātnē, politikas zinātnē un socioloģijā, LU Filozofijas promocijas padomē, LU Socioloģijas, komunikāciju zinātnes un politikas zinātnes promocijas padomē, LU Zinātnes padomē, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Domē, LU Sociālo zinātņu fakultātes Domē, LU Filozofijas studiju programmu padomē, LU Socioloģijas studiju programmu padomē. Latvijā norit aktīva sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, ar Latvijas Mūzikas akadēmiju, Daugavpils universitāti, Liepājas universitāti, augstskolu „Turība”, Banku augstskolu u. c.

LU FSI jau ir noslēdzis zinātniskās sadarbības līgumus ar Lietuvas Kultūras, filosofijas un mākslas institūtu (2005) un Čehijas ZA Filosofijas institūtu (2006). Paredzēts šādus sadarbības līgumus noslēgt arī turpmāk ar citu valstu zinātniskajām institūcijām filosofijas un socioloģijas jomās (paredzēts uz jau divu gadu sadarbības rezultātiem balstīt līgumu ar Tībingenes universitātes Filozofijas fakultāti par Rīgas–Tībingenes filozofiskā pastāvīgi darbojošos semināra izveidi prof. O. Hefes vadībā.

Norit aktīva līdzdalība starptautisku zinātnisku projektu realizācijā, sadarbojoties ar Berlīnes Brīvo universitāti, Filosofijas institūtu un Politisko zinātņu institūtu, Helsinku universitāti, Kembridžas universitāti, Atēnu universitāti, Sengrieķu filosofijas centru, Floridas universitātes Fenomenoloģijas centru, Freiburgas Breisgavā Filosofijas un sistemātiskās teoloģijas institūtu, Maincas J. Gūtenberga universitāti Filosofijas fakultāti, Gēteborgas universitāti, Upsalas universitāti, Sēdertornas universitāti, CESNUR, Nordost institūtu Linebergā, INFORM pie Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolas (universitātes), Amerikas reliģiju studiju institūtu (ASV), Ņujorkas valsts universitāti, Politisko zinātņu departamentu, Indianas universitāti, Mineapoles imigrācijas arhīvu, Baltijas pētījumu centru Stokholmas universitātē, Frīburgas universitātes Reliģiju zinātņu un sociālās antropoloģijas nodaļu, Bailoras (Baylor) universitātes Valsts-baznīcas attiecību departamentu, Vīnes universitāti Filosofijas institūtu, Kuopio universitāti, Viļņas universitāti, A. Greimasa semiotikas centru pie Viļņas universitātes, Lietuvas Kultūras, filosofijas un mākslas institūtu, Čehijas ZA Filosofijas institūtu un Mūsdienu vēstures institūtu, Tartu universitāti, Maskavas universitāti, Baltkrievijas universitāti, Pasaules fenomenoloģijas institūtu (ASV), Norvēģu emigrācijas muzeju, Helsinku universitāti, Somijas migrācijas pētīšanas institūtu, kā arī ar Latvijas augstskolām un universitātēm, īpaši ar LU Humanitāro, Sociālo zinātņu un Vēstures un filozofijas fakultāti. LU FSI zinātnieki 2005.–2009. g. ir aktīvi iesaistīti citvalstu zinātnisko žurnālu redkolēģiju darbā, tajā skaitā Continental Philosophical Review (ASV), Logos (Lietuva), Athenum (Lietuva), Starptautiskās filosofijas biedrību federācijas (FISP) izdevums Philosophy Worldwide: Current Situation, Phenomenological Inquiry (ASV) u. c. Jau vairākus gadu desmitus LU FSI filosofi darbojas Pasaules fenomenoloģijas institūta organizēto kongresu zinātniskajās komitejās. Kopš 2003. g. FSI filosofi strādā arī Pasaules Filozofijas kongresu un Pasaules Estētikas asociācijas organizēto Starptautisko estētikas kongresu orgkomitejās (FK Bostonā (1998), Stambulā (2003), Seulā (2008), tiek strādāts pie Atēnu kongresa sagatavošanas (2013. g., orgkomitejā prof. M. Kūle). LU FSI zinātnieki recenzē Pasaules Filozofijas kongresam iesūtītās tēzes izglītības filosofijā, fenomenoloģijā un hermeneitikā. Paredzēta 2013. g. FSI filozofu delegācija XXIII Pasaules Filosofijas kongresā Atēnās. Norit darbība starptautisku profesionālu organizāciju vadībā un komitejās, tajā skaitā FISP (Fédération internationale des sociétés de philosophie), kas vada Pasaules Filozofijas kongresu sagatavošanas darbu, kā arī Pasaules Estētikas asociācijā – IAA (FSI vad. pētn. M. Rubene kā valdes locekle). Vidēji gadā LU FSI zinātnieki sagatavo ap 20–25 starptautiski recenzējamām publikācijām prestižos ārvalstu zinātniskos izdevumos (Kluwer Academic Publishers, Springer u.c.).

 

LU FSI Nacionālās mutvārdu vēstures krājums tiek veidots sadarbībā ar speciālistiem no Sēderternas augstskolas Zviedrijā, Indiānas Universitātes Blūmingtonā un Viskonsinas universitāti ASV, ar ASV Migrācijas arhīvu Mineapolē, kā arī individuāliem Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas „Dzīvesstāsts” dalībniekiem ASV, Kanādā, Zviedrijā, Anglijā. Ar sadarbības partneriem kopīgi rīkotas starptautiskas mutvārdu vēstures konferences (Oral History: Migration and Local Identities, Riga, June 27-29, 2008; Dzīvesstāsti vēsturē, kultūrā, sabiedrībā, Rīga, 3.-5. maijā), tematiskie semināri (Migration and oral history, Norway, 2006; The War and Lifestory, Estonia, 2005 u.c.). Šobrīd NMV krājuma tehniskā un saturiskā aktualizācija tiek attīstīta sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļu valstīm. Ziemeļu Ministru padomes Nordplus ietvarprogrammā iesākts sadarbības projekts "Izglītība caur mutvārdu vēstures ekspedīcjām: 2009 - 2012”, kas paredz pieaugušo iesaistīšanu izglītojošas programmas attīstībā un notiek sadarbībā ar partneriem Sēderternas augstskolā un Visbijas universitātē Zviedrijā, ar Tartu un Helsinku universitātēm, Norvēģu emigrācijas muzeju Hamarā, Norvēģijā. NMV krājuma pievienoto vērtību izsaka tā līdzšinējais un perspektīvais ieguldījums humanitārajā izglītībā un zinātnieku izaugsmē, starp kuriem var minēt šodien daudzus jaunos speciālistus, kas ieņem savu vietu sociālo un humāno zinātņu sistēmā Latvijā un veido tās zinātnisko potenciālu.

 

NMV darbinieki aktīvi iesaistās starptautiskā pētnieciskā dialogā; piedalās starptautiskās konferencēs un semināros, ir starptautisku organizāciju Oral History Associaton; American Folklore Society; Folklore Fellows; International Society for Folk Narrative Research (ISFNR) locekļi.

FSI ir paredzējis 2010.–2016. gadā uzņemties aktīvāku lomu starptautisku projektu pieteikumu sagatavošanā un koordinēšanā, lai iesaistītos EK 7. ietvara projektos un ekselences centros.

Ja pašreiz vidēji gadā LU FSI zinātnieki sagatavo ap 20–25 starptautiski recenzējamām publikācijām prestižos ārvalstu zinātniskos izdevumos (Kluwer Academic Publishers, Springer u.c.), tad nākotnē šo skaitu paredzēts palielināt līdz gadā vidēji 30 starptautiski nozīmīgām publikācijām citējamos un recenzējamos izdevumos.

 

LU FSI piešķirtie līdzekļi latos uz visu periodu:

Kopumā VNPC attīstībai uz stratēģijas sagatavošanas brīdi plānoti 2 011 174 LVL (t.sk. ERAF 89,5% - 1 800 000 LVL un nacionālais līdzfinansējums – 211 174 LVL). Zemāk esošajā tabulā sniegts indikatīvs finansējuma sadalījums pa zinātniskajām institūcijām:

 

Nr.p.k.

 

Zinātniskā institūcija

 

ERAF finansējums, Ls

 

Nacionālais līdzfinansējums, Ls

 

Pašu finansējums, Ls

 

Plānotais finansējums, Ls

1.

LU

 

825 000

 

 

96 788

 

 

0

 

 

921 788

 

2.

LU FSI

 

270 000

 

31 676

 

0

 

301 676

4.

LU LFMI

 

285 000

 

 

33 436

 

 

0

 

 

318 436

 

5.

LU LVI

 

420 000

 

 

49 274

 

 

0

 

 

469 274

 

 

KOPĀ

 

 

1 800 000

 

 

211 174

 

 

0

 

 

2 011 174

 


 

Līdzekļu izmantošanas noteikumi:

1/2 deleģēt LU, lai celtu/renovētu VNPC ēku Kalpaka bulv.4, kur izvietot VNPC institūtus un fakultāšu zinātniskās grupas.

Kalpaka bulv. 4 telpās pēc renovācijas tiks iekārtotas pētnieku darba vietas un īpašas laboratorijas gan humanitāro, gan sociālo zinātņu VNPC pētniekiem (LU SZF, LU EVF, LU PPMF, LVAEI, LU HZF, LU VFF, LU LVI), tādējādi nodrošinot lielāka skaita pētnieku piekļuvi jaunizveidotajai pētniecības infrastruktūrai. Abu VNPC ietvaros plānots izveidot cilvēku uzvedības pētniecības laboratoriju, humanitāro zinātņu pētījumu un prezentāciju audiovizuālo laboratoriju, fonētikas laboratoriju, ierīkot darba vietas LU sociālo un humanitāro zinātņu pētniekiem, kā arī pilnībā pārcelt uz Kalpaka bulv. 4 LU Latvijas vēstures institūtu.

Ņemot vērā apstākļus, ka jaunbūvējamā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka nav un tuvākajā laikā nebūs ne IZM, ne LU īpašumā, valdījumā, lietojumā vai ilgtermiņa nomā, tiek plānots alternatīvs risinājums Kalpaka bulv.4 izvietot arī LU Filozofijas un socioloģijas institūtu un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, tādējādi nodrošinot vēl lielāku cilvēkresursu un pētniecības infrastruktūras koncentrāciju.

-          Jaunuzceltās piebūves trīs stāvos (991,8 kv.m.) plānots iekārtot pētnieku darba vietas Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju VNPC veidojošajām LU struktūrvienībām un izvietot LU humanitāro zinātņu institūtus (LU LVI, LU LFMI, LU FSI).

 

Ievietots: 04.05.2012