Konferences
Sākumlapa >> Konferences

Zinātnisks seminārs VPP ietvaros par Satversmes preambulas projektu

12.03.2014 uz semināru par Satversmes preambulu pulcējās LU FSI sociālie un humanitārie zinātnieki

Mēs, humanitāro un sociālo zinātņu speciālisti, eksperti, zinātņu doktori, profesori, pētnieki un postdoktoranti uzskatām, ka Latvijas valstij atbildīgā brīdī ir jāpauž zinātnieku nostādnes par LV Satversmes preambulas projektu.

 

LU Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI)  zinātnieki LU Valsts nozīmes pētījumu centrā, Rīgā, Kalpaka b. 4 2014.g. 12. martā noorganizēja zinātnisko semināru “Vērtību jautājums LV Satversmes preambulas projektā”, veltītu Saeimas iniciatīvai pieņemt Satversmes preambulu.

            Seminārā ar referātiem piedalījās prof. Maija Kūle, prof. Igors Šuvajevs, Dr. sc. soc. Dagmāra Le Galla, Dr.hist., D. h. c. Leo Dribins, prof. Rihards Kūlis, as. prof. Māra Kiope, Dr. hist. Inese Runce, Dr. sc. soc. Vladislavs Volkovs,

ar koreferātiem uzstājās Dr. phil. Ella Buceniece, Dr. hist. Kaspars Zellis, apspriešanā piedalījās Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova, Dr. phil. Kārlis Vērpe, post-doktoranti Elvīra Šimfa, Igors Gubenko, Māris Kūlis, Mg. sc. soc. Aleksandrs Aleksandrovs, Mg chem. Vallija Rone. Seminārā piedalījās arī vairāki klausītāji un interesenti.

 

Semināra dalībnieki, noklausoties referātus un piedaloties diskusijās, secināja, ka kopumā atbalsta LV Satversmes preambulas pieņemšanu Saeimā.

            Analizējot Preambulas projekta teksta jaunāko versiju, zinātnieki (L.Dribins, I.Šuvajevs, E.Šimfa) iepazīstināja klātesošos arī ar citu valstu (Vācija, Itālija) preambulām. Tika atzīmēts (K.Zellis, I.Gubenko), ka pilsoniskajā sabiedrībā un zinātnieku vidē projekts rosina debates par būtiskiem valsts un sabiedrības attīstības jautājumiem.

            Referātos tika atzīmēts, ka daļā sabiedrības nav sapratnes par šāda veida dokumentu un nav ticības tā nozīmīgumam.  Bieži saskatāma  neizpratne par projektā  lietoto filosofisko, politisko jēdzienu saturu, jēdzieni tiek daudzveidīgi interpretēti, tajā skaitā “valstsnācija”.  LU FSI semināra dalībnieki atzīmēja (L.Dribins, M.Kūle, V.Volkovs, V.Rone), ka “valsts nācijas” jēdziena un koncepcijas izstrāde jau notika institūta zinātnieku vidē 1990-to gadu vidū, publicējot grāmatu “Pilsoniskā apziņa” un rīkojot starptautiskas konferences. Taču šī jēdziena izpratne netika nostiprināta. Tāpēc semināra dalībnieki atbalsta jēdziena “valstsnācija” neiekļaušanu Preambulā, ja tas rada domstarpības.

Visi semināra zinātnieki piekrita, ka līdz šim gan sabiedrībā, gan izglītības sistēmā sākot no skolām līdz pat augstskolām pārāk maz  ir tikuši apspriesti jautājumi par Satversmes lomu, nāciju veidošanos, kultūru un identitātes veidojošām vērtībām u.c. Tāpēc nepieciešams stimulēt filosofijas apguvi vispārējās un augstākās izglītības sistēmā. Filosofiskajā izglītībā, kas ir vispārizglītojošo humanitāro priekšmetu pamats, nepieciešams iekļaut arī to modernās sabiedrības interesējošo jautājumu loku, ko tagad ir iezīmējušas debates par Satversmes preambulas projektu.

Seminārā tika atzīmēts, ka  jēdzienu “kristīgās vērtības” ir nepieciešams vairāk izskaidrot sabiedriskajā domā.[1]

            Jautājumā par “dzīvesziņu” pētnieki norādīja, ka šis apzīmējums sakņojas dievturībā (Brastiņa sacerējumos), tāpēc aptverošāks ir jau dotais formulējums “... veidojušas latviešu tautas tradīcijas” bez dzīvesziņas pieminējuma.

            Ja Satversmes preambulas projektā formulējums “mazākumtautību tiesības” tiek nomainīts ar “mazākuma tiesības”, tad tas ir nepieņemami, un zinātnieki iesaka precīzāk raksturot mazākumtautību tiesības, kas Preambulā ir ļoti būtisks akcents. Arī mazākumtautības ir valsti veidojošais faktors, uz tām attiecas Satversmes 114. pants. Zinātnieki (V.Volkovs u.c.) lūdza pievērst uzmanību, lai netiktu ieviesta interpretācija, ka mazākumtautību tiesības ir vēl kādas citas nekā cilvēktiesības. Tas ir ļoti svarīgi, jo Satversmes 114. panta izpratne neatzīst "etnisko kopienu" pretenzijas uz specifiskajām tiesībām.

            Pārdomas seminārā (I.Šuvajevs, M.Kiope) izsauca arī formulējums “ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi”, jautājot, vai tas neslēpj egoisma un pašlabuma tieksmju apoloģiju un sabiedrības acīs neriskē nostiprināt de jure sociālo nevienlīdzību, kas ir vērojama mūsdienu Latvijā? Zinātnieki secināja, ka patiešām Preambulā būtiski ir uzsvērt “kopējo labumu”.

            Kā ziņo prese, daži LU eksperti (S. Lasmane u.c.), piedaloties Saeimas Juridiskās komisijas sēdē 10.03.2014, ir uzskatījuši, ka rindkopu par tēmu “Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas...” nepieciešams izslēgt, atstājot to Satversmes komentāros.[2]

            Tam grūti piekrist, jo tad pazūd sadaļa par sabiedrības pamatvērtībām, kura, neskatoties uz to, ka uzskaitītais pamatvērtību skaits ir ierobežots (par to domas dalās), sniedz ieskatu Preambulas nostādnēs par jābūtību.

Semināra dalībnieki aicina Saeimu un valdību nepamest novārtā humanitārās un sociālās zinātnes, lūdz aicināt IZM un Ministru kabinetu nekavēties ar Valsts pētījumu programmu atvēršanu jaunam izstrādes un sabiedrības izglītošanas posmam, jo Satversmes preambulas projekta apspriedes gaita liecina par sabiedrības lielas daļas zemo izpratnes līmeni par  valstiskiem un filosofiskiem jautājumiem. Situācija steidzami būtu jāmaina par labu argumentētas spriestspējas audzināšanai, kritiskai domāšanai, lai tā nomainītu izplatīto ciniski nihilistisko pieeju un sekmētu filosofiskas abstrakcijas spēju attīstību, kas nepieciešama šāda līmeņa valstisku pamatdokumentu izpratnei.

 



[1] Daži semināra dalībnieki ierosināja, ka, iespējams, labāk saprotams ir apzīmējums "kristīgā Eiropas kultūra", kas ietver arī vērtības.

[2] Seminārā daži ierosināja, ka šo rindkopu var noformulēt arī šādi: Latvijas iekļaujošo identitāti veido latviešu tautas tradīcijas, latviešu valoda, Latvijas paralēlo (vai, citiem vārdiem, cittautu) kultūru vērtības un personības, universālās humānās, liberālās un kristīgās kultūras vērtības.

 

Ievietots: 16.03.2014