Par mums
Sākumlapa >> Par mums

LU Filozofijas un socioloģijas institūta pārvaldes institūcijas ir Zinātnieku pilnsapulce, Zinātniskā padome, direktors.

Savā darbībā Institūts ievēro Zinātniskās darbības likumu, Publisko aģentūru likumu, Augstskolu likumu, LU Satversmi, LU Senāta lēmumus, Nolikumu un citus spēkā esošus normatīvos tiesību aktus.

Institūta augstākā lēmējinstitūcija ir Zinātnieku pilnsapulce, kas sastāv no Institūtā strādājošiem zinātņu doktoriem un habilitētajiem zinātņu doktoriem.

Zinātniskās padomes kompetencē ietilpst zinātniskās darbības galveno virzienu noteikšana, institūta direktora, asistentu, pētnieku un vadošu pētnieku ievēlēšana u.c. funkcijas. Zinātnisko padomi, kas sastāv no 11 locekļiem, ievēl institūta Zinātnieku pilnsapulce.

NOLIKUMS [jaunais]
Izdots saskaņā ar
Zinātniskās darbības likuma 21.3 pantu,
Augstskolu likuma 20. panta otro daļu un
LU Satversmes 5.6. punkta 5. apakšpunktu
I Vispārīgie noteikumi
1. Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Filozofijas un socioloģijas institūts (turpmāk tekstā – Institūts) ir LU akadēmiska pamatstruktūrvienība fundamentālu un lietišķu pētījumu organizēšanā filozofijas un socioloģijas zinātnes nozarēs. Institūts ir LU zinātniskā institūta – aģentūras „LU Bioloģijas institūts” saistību, tiesību, finanšu, īpašumu un tradīciju pārņēmējs.
2. Institūta pilns nosaukums:
2.1. latviešu valodā: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts;
2.2. angļu valodā: Institute of Philosophy and Sociology University of Latvia;
2.3. krievu valodā: Институт философии и социологии Латвийского Университета.
3. Saīsinātais nosaukums: LU FSI.
4. Institūts savā darbībā ievēro Eiropas Savienības normatīvos aktus, Latvijas Republikas Zinātniskās darbības likumu, Augstskolu likumu, Izglītības likumu, LU Satversmi un citus spēkā esošus normatīvos aktus, un šo nolikumu.
5. Institūtam ir savs zīmogs ar pilnu tā nosaukumu valsts valodā un LU ģerboņa attēlu, sava simbolika un logo, veidlapas.
6. Institūta finanšu līdzekļi ietilpst kā patstāvīga daļa LU pamatbudžetā un budžeta zinātnisko projektu izpildei paredzētajā finansējumā. Institūta manta ir LU īpašums.
7. Institūta pakļautību nosaka LU rektors.
8. Institūta juridiskā adrese: Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1586, Latvijas Republika.
9. Institūta faktiskā adrese: Kalpaka bulv. 4, Rīga, LV-1586, Latvijas Republika.

II Institūta darbības mērķi un galvenie uzdevumi
10. Institūta darbības mērķis ir:
10.1. jaunu zināšanu gūšana un to izmantošana sabiedrības un ekonomikas attīstības interesēs atbilstoši LU noteiktajiem prioritārajiem virzieniem filozofijas un socioloģijas zinātņu nozarēs;
10.2. pētījumu rezultātu komnunikācija zinātniskajās publikācijās, studiju procesā un popolarizējot zinātni.
11. Institūta galvenie uzdevumi ir:
11.1. fundamentālie pētījumi - filozofijas, ētikas un etnisko jautājumu pētījumi, mutvārdu vēstures pētījumi, ideju vēsture Latvijā, filozofiskā reliģijpētniecība, jaunatnes un paaudžu pētniecība, labklājības un veselības socioloģija, migrācijas un demogrāfisko procesu analīze, starptautiskie salīdzinošie pētījumi, izglītības socioloģija;
11.2. rūpnieciskie pētījumi migrācijas procesu monitorings reemigrācijas un diasporas politikas realizācijas izvērtējumam; sabiedrības garīgās veselības monitorings veselības aizsardzības politikas izvērtēšanai; sabiedrības veselības riska faktoru izpēte jaunu politikas iniciatīvu ieviešanai; studentu dzīves sociālo un ekonomisko dzīves apstākļu monitorings zināšanās balstītas politikas izstrādei; jaunatnes izglītības un nodarbinātības pētījumi jaunatnes politikas izvērtēšanai un politikas iniciatīvu izstrādei;
11.3. zināšanu un tehnoloģiju pārnese zinātniskie žurnāli, grāmatu sērijas, konferences, kongresi, publiskās lekcijas, izstāžu sagatavošana, zināšanu pārnese virtuālajā vidē.
Ar pilnu Nolikuma tekstu var iepazīties pie institūta zinātniskās sekretāres un LU Juridiskajā nodaļā.



Vēsture  

Administrācija

Zinātniskā padome

Darbinieki


 Vēsture 

LU Filozofijas un socioloģijas institūta aizsākumi meklējami jau gandrīz trīsdesmit gadus senā pagātnē – 1981. gadā, kad tas tika iekļauts Latvijas Zinātņu akadēmijā ar nosaukumu Filozofijas un tiesību institūts.

1991. gadā institūts mainīja savas darbības profilu un tika pārdēvēts par Filozofijas un socioloģijas institūtu. 1998. gadā institūts tika integrēts Latvijas Universitātē kā patstāvīga juridiska persona, kuras zinātnisko darbību pārraudzīja Latvijas Universitāte, taču tas joprojām atradās LR Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā.

Līdz ar 2006. gadu Filozofijas un socioloģijas institūts ar LU Senāta lēmumu tika pārveidots par LU aģentūru un līdz 31.12.2015 funkcionēja kā Latvijas Universitātes dibināta aģentūra "LU Filozofijas un socioloģijas institūts". Sākot ar 01.01.2016 LU FSI tiek konsolidēts un pārdēvēts par "Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtu.

Pašos pirmsākumos Filozofijas nodaļa atradās LZA Ekonomikas institūta sastāvā, bet vēlāk tā tika iekļauta LZA Vēstures institūtā. Padomju laikā filozofijas pētniecība oficiāli noritēja zem marksisma karoga, taču filozofijas nodaļas ietvaros tika apzināta arī Latvijas sabiedriskās domas un filozofijas vēsture. Vēstures pētījumus vadīja LPSR ZA akadēmiķis Valentīns Šteinbergs, ar Latvijas filozofijas vēsturi nodarbojās Zaiga Lapiņa, Ella Buceniece, Pēteris Laizāns, Irēna Jakubaņeca un citi. Neraugoties uz oficiālajiem marksisma ietvariem, tika izstrādātas daudzas nozīmīgas filozofijas vēstures, ideju vēstures, fenomenoloģijas, hermeneitikas, ētikas un estētikas tēmas.

Ar 1981. gadu Filozofijas nodaļā iestājās labāki laiki. Apvienojot juristus, sociologus un filozofus, tika nodibināts patstāvīgs zinātniski pētniecisks institūts, kurš saskaņā ar tā laika tradīcijām ieguva Filozofijas un tiesību institūta nosaukumu. (Šādi institūti LZA sistēmā radās visās republikās, izņemot Igauniju, kurā to nodibināja tikai astoņdesmito gadu vidū.) Jaunajam institūtam kļuva nepieciešamas plašākas telpas un tāpēc no LZA Augstceltnes nācās pārcelties uz Kaķu namu Vecrīgā, kur Filozofijas un tiesību institūtam tika piešķirta daļa no trešā un ceturtā stāva. Vecrīgas klātbūtne filozofijas garam iedvesa pavisam citu noskaņu, ļaujot izjust smalkās vēsturiskās un romantiskās strāvas, kā arī Rietumeiropas tālo elpu, kas kontrastēja ar padomju laika stagnāciju, ko savos pētījumos saskatīja, taču bija spiesti noklusēt tā laika sociologi.

Labā dzīve Kaķu namā beidzās 1995. gadā, kad Latvijas Zinātņu akadēmija atteicās no ēkas Rīgā, Meistaru ielā 10 un šī ēka nonāca Finansu ministrijas pārziņā. Finansisti, kā zināms, mīl naudu, tāpēc Institūtam par īri nācās maksāt arvien vairāk un vairāk... Vienīgā izeja bija atgriezties LZA Augstceltnē, kurā ar laipnu LZA prezidenta gādību institūtam tika iedalīts 5. stāvs.

Kopš 2014.gada LU FSI mīt jaunās telpās, Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrā Kalpaka bulvārī 4, Kerkoviusa namā, kurā dzīvojam kopā ar LU LVI un LU Bibliotēku. 

 


 Administrācija 

Direktore, Dr. habil. phil., LU prof., LZA akadēmiķe, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenā locekle: Maija Kūle

Direktores vietniece: Dr. Ilze Koroļeva

Zinātniskā sekretāra p.i.: Dr. Elvīra Šimfa

Izpilddirektore: Jeļena Ņešatajeva

Galv. spec. saimniecības jautājumos: Georgijs Koņkovs

 

 

 

 


  Zinātniskā padome

LU FSI zinātniskā padome darbojas pēc FSI Nolikuma, par Padomes priekšsēdētāju ievēlēta Dr. Solveiga Krūmiņa-Koņkova, par Padomes zin. sekretāri Dr. Elvīra Šimfa. Kopumā 11 locekļi, ievēlēti uz 3 gadiem.
 

Padomes locekļi:

Dr. Ella Buceniece
Dr. Kaspars Zellis
Dr. Maija Kūle
Dr. Jānis Vējš
Dr. Inta Mieriņa
Dr. Solveiga Krūmiņa-Koņkova
Dr. Ritma Rungule - RSU deleģēts pārstāvis
Dr. Ilze Koroļeva - institūta direktores vietniece
Dr. Raivis Bičevskis
Dr. Igors Šuvajevs

Zinātniskās padomes sēdi vada Dr. Ella Buceniece (ZP priekšsēdētāja no 2011-2016),

līdzās Dr. LU FSI direktore Maija Kūle

 


 

 

 

 

 

Ievietots: 30.01.2013     Aktualizēts: 07.04.2016