Projekta grupa

Pētnieki

 Eksperti

Personāls

  • Alda Ramāne
  • Aleksandrs Aleksandrovs
     

  

Inta Mieriņa, Dr. sc. soc.

Inta Mieriņa, Dr. Sc. Soc.  

projekta vadītāja

inta.mierina@lu.lv

 Curriculum Vitae

I. Mieriņa ir projekta zinātniskā vadītāja, ieguvusi socioloģijas doktora grādu Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātē. Projekta ietvaros I. Mieriņa pētīs nacionālās identitātes transformāciju svešumā un tās ietekmi uz integrāciju mītnes zemes sabiedrībā. Pirms pievienošanās projekta komandai, I. Mieriņa strādāja kā asociētā profesore Varšavas Universitātē iesaistoties ERC projekta «Public Goods through Private Eyes» realizācijā 14 Centāl- un Austrumeiropas valstīs. Tāpat I. Mieriņa bijusi iesaistīta vēl vairākos ES pētnieciskajos projektos tādos kā «Memory, Youth, Political Legacy And Civic Engagement» (MYPLACE), «Growing Inequalities’ Impacts» (GINI), Starptautiskās darba organizācijas un Eiropas Komisijas projektā «The European Social Model along the economic crisis and austerity policies – Developments, effects and policy issues» un citos. Inta bijusi vairāku stipendiju laureāte un viesojusies kā pētniece Ārhusas Univesritātē Dānijā, Ilinoisas Universitātē Čikāgā un GESIS EUROLAB Vācijā. I. Mieriņa ir vairāku starptautisku zinātnisku publikāciju autore par valsts-pilsoņu attiecību, pilsoniskās sabiedrības, sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības un politiskās līdzdalības tēmu.

Pētnieciskās intereses: migrācija, nacionālā identitāte, sociālais kapitāls, politiskā līdzdalība, demokratizācija, Eiropas sociālais modelis, Centrāl- un Austrumeiropas valstis, vēsturiskā atmiņa, kohortu analīze, kvantitatīvo pētījumu metodoloģija.

↑ Uz sākumu

 

Mihails Hazans, Latvijas Universitātes profesors

Mihails Hazans, Dr. Math., Latvijas Universitātes profesors 

vadošais pētnieks

mihails.hazans@lu.lv 

 Curriculum Vitae

 

 

M. Hazans, vadošais pētnieks, piedalīsies emigrācijas un reemigrācijas procesu novērtēšanas un analīzes metodoloģijas izstrādē, datu vākšanas un analīzes koordinēšanā, komunikācijas platformas un emigrantu aptaujas instrumentu izstrādē. M. Hazans ir Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors un Bonnas Darba Pētījumu institūta IZA asociētais pētnieks, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras konsultatīvās padomes loceklis. Prof. Hazana pētījumi skar plašu darba tirgus problēmu spektru, t.sk. migrāciju, bezdarba risku, bezdarbnieku apmācību, etnisko minoritāšu integrāciju, neformālo nodarbinātību, izglītības ekonomiku. Viņš ir bijis eksperts vai konsultants tādām starptautiskām organizācijām, kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Pasaules Banka, ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID), Eiropas Komisija un Starptautiskā Darba Organizācija (ILO). Par emigrācijas pētījumiem 2011. gadā M. Hazanam piešķirta Spīdolas balva ekonomikā, bet viena no viņa publikācijā par šo tēmu ir iekļauta 2012. g. Latvijas zinātnes sasniegumu sarakstā.

↑ Uz sākumu

 

Mārtiņš Kaprāns, Dr. Sc. Comm.   

martins.kaprans@lu.lv

M. Kaprānam ir doktora grāds komunikācijas zinātnē, kuru viņš ieguva 2012. gadā Latvijas Universitātē. Kaprāna pētnieciskās intereses ir vēstures politika, atmiņu diskursi un transnacionālās identitātes. Viņš ir 28 zinātnisko rakstu autors un divu kolektīvo monogrāfiju līdzautors. M. Kaprāns ir Latvijas pārstāvis European cooperation in science and technology (COST) aktivitātes «In search of transcultural memory in Europe» vadības komitejā. Paralēli savai zinātniskajai darbībai viņš ir arī ieguvis pieredzi rīcībpolitikas veidošanā, darbojoties kā aizsardzības ministra un kultūras ministra padomnieks. Pašlaik M. Kaprāns ir Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes loceklis, kā Sociālās atmiņas pētniecības centra vadītājs.

Projektā pētāmie jautājumi: kāda ir vēstures loma ilglaicīgo emigrantu priekšstatos par Latviju? Vai priekšstati par Latvijas vēsturi vājina vai stiprina emigrantu piederības sajūtu Latvijai? Kā šie priekšstati mijiedarbojas ar zināšanām par mītneszemes vēsturi? Kā emigranti iesaistās Latvijas tradīciju kopšanā un svētku dienu atzīmēšanā?

↑ Uz sākumu

  

Laura Sūna, Dr. Phil.   

laura.suna@lu.lv

 Curriculum Vitae

 

Socioloģe Laura Sūna ir ieguvusi doktora grādu komunikācijas zinātnē Brēmenes universitātē Vācijā. Laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam L. Sūna kā pētniece strādāja Brēmenes universitātē un realizēja Vācijas Zinātnes padomes finansēto projektu «Integrations- und Segregationspotenziale digitaler Medien am Beispiel der kommunikativen Vernetzung von ethnischen Migrationsgemeinschaften». 2013. gadā L. Sūna bija lektore Berlīnes Brīvās Universitātes Publicistikas un komunikāciju zinātnes nodaļā.

Pētnieciskās intereses: migrācijas aspekti; mediju loma identitātes un kopienu veidošanā; populārās kultūras preferences jauniešu un vecāka gadagājumu cilvēku vidū.

↑ Uz sākumu

  

Ilze Koroļeva, LUFSI

Ilze Koroļeva, Dr. Sc. Soc.   

ilze_k@lza.lv

 

Ilze Koroļeva ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, kopš 2011. gada institūta direktora vietniece. Pētniece ieguvusi socioloģijas doktora grādu lietišķajā socioloģijā Latvijas Universitātē. Kopš 1991. gada viņas zinātniskā darbība veltīta galvenokārt jaunatnes problēmu izpētei. Ilze Koroļeva piedalījusies vairāk nekā četrdesmit jaunatnes izpētei veltītu projektu izstrādē un realizācijā, bijusi vairāku starptautisku salīdzinošu pētījumu, t.sk. longitudinālu zinātnisku projektu «Path of the Generation» (1992–1999), «ESPAD — the European School Survey Project on Alcohol and Other Drugs» (2003, 2007, 2011), «World Values», «European Social Survey», «ECAD — European Cities against Drugs» pētnieciskās daļas «Youth in Europe» (2006, 2008, 2010) un citu starptautisku pētījumu vadītāja un koordinatore Latvijā. Viņa ir vairāk nekā 50 jaunatnes problēmām veltītu publikāciju autore, starptautisku semināru organizatore un divu starptautisku konferenču — «IT Century: Young People and Social Changes» (Rīga, 2001) un «Youth in Latvia, Europe, Globe: Opportunities and Risks» (Rīga, 2012) orgkomitejas vadītāja.

Pētnieciskās intereses: jaunatnes socioloģija, jauniešu migrācija, identitātes veidošanās un transformācijas, jauniešu integrācija mītnes zemes sabiedrībā, kvantitatīvo un salīdzinošo pētījumu metodoloģija.

↑ Uz sākumu

 

Aivars Tabuns

Aivars Tabuns, Dr. Sc. Soc., Latvijas Universitātes profesors  


 

Aivars Tabuns ieguvis doktora grādu socioloģijā Lietišķās socioloģijas institūtā Maskavā, kopš 2003. gada ir Latvijas Universitātes profesors. Prof. Tabuna pētnieciskās intereses ietver attīstības socioloģiju, kultūras socioloģiju, etnisko attiecību studijas; viņš ir Starptautiskās sociālo pētījumu programmas (ISSP) vadītājs Latvijā kopš 1995. gada. Pēdējā laikā zinātnieka uzmanības centrā ir nonākuši ar reģionālo identitāti un pašvaldību, kopienu un indivīdu rīcībspējas stratēģijām saistītie jautājumi.

Projektā prof. Tabuns, izmantojot licencēto komersantu un Latvijas portālu informāciju, pētīs darbiekārtošanās pakalpojumu sniegšanu Latvijā darbam ārvalstīs.

↑ Uz sākumu

 

Inese Šūpule LUFSI pētniece

Inese Šūpule, Dr. Sc. Soc.   

inese.supule@lu.lv 

 Curriculum Vitae

 

I. Šūpule, projekta pētniece, kopā ar E. Kļavi projektā pētīs reemigrācijas procesus. Pētījumā tiks veiktas padziļinātās intervijas ar reemigrējušajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas emigrējuši no Latvijas laikā no 1991. gada līdz 2010. gadam un ir pēdējo trīs gadu laikā atgriezušies Latvijā. Pētnieces uzmanības centrā būs tas, kā emigrācijas laikā ir mainījusies reemigrējušā Latvijas iedzīvotāja piederības sajūta Latvijai un Eiropas Savienībai. Pētījuma praktiski pielietojamā dimensija ir Latvijas reemigrantu pieredzē balstīts reemigrācijas politikas plāna novērtējums.

I. Šūpulei ir socioloģijas doktora zinātniskais grāds politikas socioloģijā, kas iegūts 2012. gadā Latvijas Universitātē. Līdztekus projektam Inese Šūpule ir pētniece arī Baltijas Sociālo zinātņu institūtā, kur šobrīd aktuālās izpētes tēmas ir pilsonība un izglītība.

Pētnieciskās intereses: pilsonība, migrācija, sabiedrības integrācija, etniskās attiecības, valodu lietojums un zināšanas, izglītības pārvaldība, politikas plānošana un diskursu analīze (kritiskā diskursu analīze un diskursīvā psiholoģija).

↑ Uz sākumu

 

Evija Kļave, LUFSI pētniece

Evija Kļave, Dr. Sc. Soc.    

evija.klave@lu.lv

 Curriculum Vitae

 

Evija Kļave ieguvusi sociālo zinātņu doktora grādu politikas socioloģijā Latvijas Universitātē 2010. gadā. Līdzšinējo profesionālo darbību īsteno, būdama vadošā pētniece Baltijas Sociālo zinātņu institūtā (kopš 2000. gada), kur pēdējie nozīmīgākie pētījumi saistīti ar Latvijas politikas plānošanas sistēmas izvērtējumu un mazo lauku skolu politikas veidošanu. No 2010. līdz 2013. gadam E. Kļaves zinātniskā darbība ir bijusi saistīta ar nacionālās identitātes pētniecību, piedaloties valsts pētījumu programmā «Nacionālā identitāte».

LU FSI pētnieciskajā projektā «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika», E. Kļave kopā ar I. Šūpuli pievēršas no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās procesu analīzei, izmantojot kvalitatīvās datu ieguves un analīzes metodes. Pētījumam ir divi virzieni. Pirmkārt, pielietojot diskursa analīzes pieeju, pētīt, kā mainās reemigrējošo iedzīvotāju nacionālā identitāte transnacionālisma apstākļos. Otrkārt, veikt reemigrācijas politikas plāna novērtējumu, balstoties uz reemigrējošo iedzīvotāju tiešo atgriešanās pieredzi, viņu motivācijas un vajadzību izpēti. Pētījums sniegs ieguldījumu gan Latvijas nacionālās identitātes akadēmiskajā pētniecībā, gan arī konkrētas problēmas — reemigrācijas veicināšanas — risināšanā politikas plānošanas un īstenošanas līmenī, tādējādi sekmējot zinātnisko atziņu pielietojumu praktiskās politikas veidošanā.

Pētnieciskās intereses iekļauj etniskās attiecības Latvijā, valodas un izglītības politiku, nacionālās identitātes pētniecību, migrācijas jautājumus, diskursa analīzes pielietojumu sociālpolitiskajos pētījumos. 

↑ Uz sākumu

  

Rita Kaša, pētniece, LU Filozofijas un socioloģijas institūts

Rita Kaša, Ph. D.   

rita.kasa@lu.lv 

 

Rita ieguvusi Filozofijas zinātņu doktora grādu (Ph. D.) salīdzināmajā izglītībā Ņujorkas Pavalsts universitātē Bufalo, pirms tam studējusi politoloģiju Latvijas Universitāte.

Ritas Kašas primārās akadēmiskās intereses saistās ar izglītības sistēmu izpēti starptautiskā un salīdzināmā perspektīvā. Līdz šim sistemātiski pētniece pievērsusies studentu subsidēšanas un kreditēšanas problemātikai kā Latvijā, tā arī citviet Eiropā, ASV, Austrālijā un Kanādā. Papildus augstākās izglītības finansēšanai, Rita iedziļinās arī problemātikā, kas saistās ar izglītības vadību un saturu dažādos sistēmas līmeņos un izglītības vietu un lomu sabiedrībā. 

↑ Uz sākumu

 

Daiga Kamerāde-Hanta, Ph. D.   

daiga.kamerade@yahoo.co.uk

 

Daiga Kamerāde-Hanta ieguvusi sociālo un politisko zinātņu doktora grādu Kembridžas Universitātē Lielbritānijā. Septiņpadsmit gadus strādājusi kā lektore vairākās Latvijas un Lielbritānijas augstkolās, kā arī kā pētniece Mančestras un Birmingemas universitātēs. Vairāku zinātnisko rakstu, pētījuma pārskatu un grāmatu nodaļu autore.

LU FSI pētnieciskajā projektā, Daiga Kamerāde-Hanta kopā ar Māri Goldmani analizē Latvijas ģimeņu un bērnu emigrācijas tendences uz Lielbritāniju, kā arī to kā Latvijas emigrantu ģimenes uztur saiknes ar Latviju, īpašu uzmanību pievēršot Latvijā dzimušo, bet Lielbritānijā dzīvojošo, bērnu transnacionālisma pieredzei.

Daigas pētnieciskās intereses saistās ar lielu datu kopu pielietojumu kvantitatīvajos un jaukto metožu pētījumos sociālajās zinātnēs, īpaši pievēršoties ar darbu un nodarbinātību saistītajām sociālajām pārmaiņām sabiedrībā.

↑ Uz sākumu

 

Māris Goldmanis, Ph. D.

Māris Goldmanis, Ph. D.   


 

Māris Goldmanis ieguvis doktora grādu ekonomikā Čikāgas Universitātē, strādājis Londonas Universitātes Karaliskajā Holoveja koledžā, ir vairāku zinātnisku publikāciju autors. Projektā M. Goldmanis padziļināti pievēršas nacionālās identitātes transformācijas svešumā un tās ietekmes uz integrāciju mītnes zemes sabiedrībā izpētei, kā arī reemigrācijas procesu analīzes un izvērtēšanas metodikas izstrādei.

↑ Uz sākumu

  


 

EKSPERTI

 


 
 

Ieva Kārkliņa, Dr. Sc. Soc.  

I.Kārkliņai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze nacionāla un starptautiska līmeņa salīdzinošo socioloģisko pētījumu vadīšanā un koordinēšanā, kā arī rekomendāciju izstrādē – izmaiņām sabiedrības veselības un sociālās politikas plānošanā un īstenošanā. Pētnieciskās intereses prioritāri saistītas ar reģionālo attīstību sociālās iekļaušanas kontekstā, izglītības un jaunatnes socioloģiju.

I.Kārkliņa ieguvusi vadībzinātņu maģistra grādu izglītības vadībā Latvijas Universitātē un sociālo zinātņu doktora grādu socioloģijā Rīgas Stradiņa universitātē, izstrādājot promocijas darbu par tēmu «Latvijas trūcīgo ģimeņu bērnu izglītības sasniegumus ietekmējošie faktori», padziļināti pētot drošumspējas un sociālā elastīguma (resilience) determinantus.

Projektā I.Kārkliņa pievēršas dažādu jomu ekspertu viedokļu iegūšanai un apkopošanai par emigrācijas problemātiku, jautājumiem, kas raksturo Latvijas attiecības ar diasporu indivīdu, politikas veidotāju un sabiedrības līmenī.

↑ Uz sākumu

 

Jānis Buholcs, eksperts LU FSI projektā «Latvijas emigrantu kopienas»
 

Jānis Buholcs, Dr. Sc. Comm.  

Jānis Buholcs 2013. gadā Latvijas Universitātē ieguvis komunikācijas zinātnes doktora grādu, patlaban ir Vidzemes augstskolas docents. Līdzšinējā darbā pievērsies tiešsaistes komunikācijas izpētei indivīdu starppersonu attiecību, sociālā kapitāla un sociālās tīklošanās kontekstā. Citu pētniecisko interešu vidū ir tiešsaistes sociālo telpu arhitektūra, kā arī citi ar sociālo mediju attīstību, darbību un lietošanu saistīti jautājumi. Papildus zinātniskajam darbam strādā žurnālistikā.

Projektā J. Buholcs pētīs sociālo mediju un tiešsaistes kopienu lomu emigrantu saziņā un kontaktu uzturēšanā ar Latviju. Interneta mediji un it īpaši sociālie mediji mūsdienās tiek izmantoti plaši — tai skaitā emigrantu saziņā. Taču šo mediju lietojums un tā iznākumi ir daudzveidīgi. Pētījumā paredzēts skaidrot, kādas sociālās grupas veidojas sociālo mediju platformās, kā to dalībnieki šo mediju lomu uztver un kā tie ietekmē diasporas pārstāvju kontaktus gan savā starpā, gan ar cilvēkiem Latvijā.

↑ Uz sākumu


 

Iveta Jurkāne Hobein

Iveta Jurkāne Hobein  

Iveta ir ieguvusi maģistra grādu socioloģijā Latvijas Universitātē. Šobrīd studē socioloģiju doktorantūras programmā Upsalas Universitātē (sadarbībā ar Sodertornas Universitāti un Baltijas un Austrumeiropas Doktorantu skolu (Baltic and East European Graduate School)) Zviedrijā. Doktora darbs tiek rakstīts par indivīdu romantisku attiecību uzturēšanas stratēģijām, partneriem attiecības uzturot no ģeogrāfiska attāluma. Pētījums tiek veikts socioloģijas apakšnozarē «Ģimenes socioloģija», bet, ņemot vērā pētījuma tēmu, tas daļēji pārklājas arī ar migrācijas, starppersonu komunikācijas un interneta studijām. Doktordarba teorētiskais ietvars ir simboliskais interakcionisms.

Projekta ietvaros veicamie uzdevumi un pētāmie jautājumi:

  • Veikt daļēji strukturētas padziļinātas intervijas ar Zviedrijā un Lielbritānijā pastāvīgi dzīvojošiem Latvijas mazākumtautību vecākiem, kas mainījuši pastāvīgas uzturēšanas valsti periodā pēc 1991. gada.
  • Analizēt Latvijas mazākumtautību ģimeņu transnacionālās identitātes Lielbritānijā un Zviedrijā, kā arī to, kādi sociālie tīkli tiek veidoti mītnes zemē, kā tiek izjusta piederības sajūta Latvijai un kā šī piederības sajūta tiek realizēta attiecībā uz sevi un uz bērniem.

↑ Uz sākumu

 

Andris Saulītis, pētnieks, LU Filozofijas un socioloģijas institūts

Andris Saulītis   

Sociālantropologs Andris Saulītis ieguvis maģistra grādu Rīgas Stradiņa Universitātē, kā arī The New School for Social Research (ASV). Šobrīd Eiropas Universitātes Institūtā (Itālija) studē politikas un sociālo zinātņu doktorantūrā. Pētnieciskās intereses saistītas ar sociālo atmiņu un ekonomikas antropoloģiju.

Projekta ietvaros veicamie uzdevumi un pētāmie jautājumi:

  • Veikt daļēji strukturētas intervijas ar ASV pastāvīgi dzīvojošajiem Latvijas valsts piederīgajiem emigrantiem, kas mainījuši pastāvīgas uzturēšanas valsti periodā pēc 1991. gada;
  • Apzināt un padziļināti izpētīt ASV esošo jauno emigrantu kopienas pārstāvju identitāti un piederības sajūtu, kontaktu uzturēšanas prakses ar ģimeni un draugiem Latvijā, kā arī sociālo tīklu veidošanu ASV.

 ↑ Uz sākumu

 

Ievietots: 09.02.2014     Aktualizēts: 24.08.2016