Rezultātu kopsavilkums
Sākumlapa >> Projekti >> EUROSTUDENT >> Rezultātu kopsavilkums

Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi Latvijā

Eiropā šobrīd apjomīgākā augstskolu studentu izpētes projekta Eurostudent ietvaros šogad Latvijā LUFSI socioloģijas nodaļa īstenoja pētījumu «Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi Latvijā». Šis monitoringa pētījums nodrošina regulāras un salīdzināmas informācijas ieguvi par tādiem jautājumiem, kā augstākās izglītības pieejamība, studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi, studiju procesa vērtējums, starptautiskā mobilitāte studiju laikā, studentu nodarbinātība un integrācija darba tirgū, studentu ienākumi un izdevumi u.c. FSI publicē pētnieku Ilzes Koroļevas un Aleksandra Aleksandrova sagatavoto galveno rezultātu pārskatu.



Kas ir mūsu respondenti

Eurostudent 2017. gada aptauja tika veikta 29 Latvijas augstākās izglītības iestādēs (augstskolās un koledžās), kopumā anketējot 2424 pilna laika studentus. Pēc datu pārbaudes un tīrīšanas turpmākajā analīzē tika izmantotas 2363 studentu sniegtās atbildes (pirms svarošanas). Eurostudent VI aptaujas vajadzībām izstrādātais izlases modelis nodrošina reprezentivitāti pēc tādiem kritērijiem kā: studiju līmenis, izglītības joma un augstākās izglītības iestādes atrašanās vietas urbanizācijas līmenis.

Uz sākumu

Ceļš uz augstāko izglītību

Līdzīgi kā iepriekšējo Eurostudent pētījuma posmu rezultāti, arī 2017. gada aptaujas dati liecina par vecāku izglītības ietekmi respondenta izglītības ceļa izvēli. Augstākās izglītības iestāžu studentu vecākiem ir augstāks formālās izglītības līmenis nekā vidēji Latvijas iedzīvotāju populācijā. Vairāk nekā pusei studentu (62% gadījumu) vismaz vienam no vecākiem ir augstākā izglītība (59% no aptaujāto mātēm un 37% tēvu ir dažāda līmeņa (t.sk. koledžas) augstākā izglītība). Raksturojot vecāku ģimenes materiālo labklājību, vairāk nekā trešā daļa — 38% studentu savu vecāku ģimeni vērtējuši kā turīgu, 46% uzskata, ka ģimene ir vidēji pārtikusi, un salīdzinoši neliela daļa — 16% raksturo savu vecāku ģimeni kā ne pārāk turīgu vai trūcīgu.

Lai arī liela daļa studentu, kuri patstāvīgi strādā un kuriem ir savi ienākumi, vai kuri ir jau nodibinājuši savu ģimeni, nav vairs tieši atkarīgi no vecāku materiālā atbalsta, tomēr pastāv korelācija starp vecāku ģimenes pārticības līmeņa vērtējumu un pašu studentu materiālās labklājības subjektīvo novērtējumu. Studenti no trūcīgākām ģimenēm četras reizes biežāk nekā pārējie min, piemēram, to, ka ienākumi neļauj normāli ēst vai atļauj iegādāties tikai pašu nepieciešamāko.

Pārejas uz augstāko izglītību mērījumi atbilstoši Eurostudent pētījuma koncepcijai aptver svarīgu Boloņas procesa aspektu — augstākās izglītības pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām. Tādēļ Eurostudent pētījuma anketā iekļauta virkne jautājumu, kas fiksē dažādus pārejas veidus no vidējās izglītības uz augstāko izglītību, studentu darba pieredzi pirms iestāšanās augstskolā, mācību pārtraukumus starp studiju uzsākšanu un absolvēšanu, kā arī plānus par turpmākajām studijām.

Pastāv divi pārejas veidi no vidējās uz augstāko izglītību: tiešais — iestāšanās augstskolā ne vairāk kā divu gadu laikā pēc skolas pabeigšanas un novēlotais — kad iestāšanās augstskolā notiek pēc ilgāka perioda. Tiešais pārejas veids raksturo 85% no studējošo kopuma, bet 15% studentu bijis pārtraukums. Iespējams, ka novēlotā pāreja saistāma ar darba gaitu uzsākšanu pēc skolas beigšanas. Uz darba pieredzi pirms studiju uzsākšanas augstākās izglītības sistēmā, līdzīgi kā 2009. gadā, norādījuši kopumā 66% studentu (no tiem regulārs darbs vismaz gadu bez pārtraukuma un ar slodzi vismaz 20 stundas nedēļā bijis 23% respondentu). Tātad tikai trešdaļai jauniešu, pirmo reizi iestājoties augstskolā, nav bijusi nekāda darba pieredze.

Pēdējās aptaujas dati liecina, ka studenti šobrīd aktīvāk iesaistās starptautiskajā akadēmiskajā mobilitātē nekā iepriekš. Salīdzinot ar 2013. gadu, ievērojami palielinājusies to studentu proporcija, kas ir studējuši vai plāno studēt ārvalstīs. Pirms četriem gadiem tikai 5% studentu bija studējuši ārzemēs, bet 12% plānoja to darīt. Savukārt 2017. gadā ārpus Latvijas bija studējuši 9% un vēl 25% respondentu plāno to darīt. Salīdzinot aptauju datus, redzams, ka to studentu skaits, kas ir ieguvuši vai vēlas iegūt ārvalstu studiju pieredzi, ir palielinājies visās zinātņu jomās.

Uz sākumu

Studijas un darbs — kas ir primārs?

Studiju un darba apvienošana ir mūsdienu studentu dzīves realitāte, ar kuru jārēķinās gan izglītības politikas veidotājiem, gan augstskolām. Atkarībā no studiju līmeņa un studiju jomas lielāka vai mazāka daļa studentu apvieno pilna laika mācības ar pilna laika vai nepilnu slodzi algotā darbā. No vienas puses, darbs sniedz studentiem tik nepieciešamo pieredzi, nodrošina patstāvīgus ienākumus, daudziem studentiem tā ir vienīgā iespēja, lai vispār studētu, bet, protams, šai situācijai ir ļoti būtiskas ēnas puses — darba pienākumu dēļ bieži tiek kavētas lekcijas, samazinās laiks, ko students var veltīt patstāvīgām studijām, un līdz ar to, iespējams, cieš studiju kvalitāte.

Atbilstoši Eurostudent pētījuma datiem pilna laika studentu nodarbinātība ar katru gadu pieaug. Paralēli studijām algotā darbā strādājošo studentu daļa no 2009. līdz 2017. gadam ir palielinājusies no 45% līdz 61%.

Mācību semestra laikā regulāru algotu darbu strādā 49% studējošo (2013. gadā regulārā darbā bija nodarbināti 36%, bet 2009. gadā — 32% studentu). Gandrīz nemainīga saglabājas to studentu daļa, kas līdztekus studijām strādā neregulāru darbu, t.i., strādā laiku pa laikam — šobrīd tie ir 12%, iepriekšējos gados 13% no studējošajiem.

Protams, salīdzinot dažādus studiju līmeņus, atšķirības studentu nodarbinātības rādītājos ir nozīmīgas. Semestra laikā algotu darbu strādā 83% maģistrantu, 62% no koledžas studentiem. Kopš 2013. gada nozīmīgi pieaugusi nodarbinātība arī bakalaura programmā studējošo grupā — paralēli studijām šobrīd strādā 50% šādu studentu.

Galvenais iemesls, kādēļ studenti strādā paralēli studijām, ir līdzekļu ieguve ikdienas izdevumu segšanai — kā svarīgāko motivāciju to min 81% strādājošo studentu, otrs nozīmīgākais faktors ir pieredzes gūšana darba tirgū (par svarīgu to atzīst 68% strādājošo studentu). Un patiesi, daudz optimistiskāk savas nākotnes izredzes darba tirgū pēc pašreizējo studiju beigšanas vērtē tie studenti, kuriem jau ir darba pieredze, un tie, kuri šobrīd strādā. Pozitīvi, ka atbilstoši subjektīvajam vērtējumam vairāk nekā puse (52%) studentu jau studiju laikā strādā atbilstoši augstskolā apgūstamajai specialitātei/profesijai.

Nodarbinātības pieaugums nozīmē arī lielāku algotam darbam veltīto stundu skaitu, vienlaikus nozīmīgi samazinoties studijām veltīto stundu apjomam, kuru veido lekcijās, nodarbībās, laboratorijas darbos un patstāvīgās studijās pavadītā laika summa. Tas noticis galvenokārt uz patstāvīgo studiju / mācīšanās rēķina, kurām veltītais laiks pēdējos četros gados sarucis no 15,19 līdz 13,93 stundām vidēji nedēļā. Savukārt algotā darbā nostrādāto stundu skaits šajā pašā laika posmā palielinājies no 28,6 līdz 31,26 stundām vidēji nedēļā.

Kas mūsdienu studentiem ir primārs — darbs vai studijas? «Pirmkārt es strādāju un studēju paralēli algotam darbam», — tā uz šo jautājumu atbild 45% no strādājošajiem studentiem.

Uz sākumu

Studentu materiālais stāvoklis

Kā liecina jaunākās aptaujas dati, darbā gūtajiem ienākumiem ir galvenā loma studentu vidējo ienākumu būtiskā pieaugumā gan salīdzinājumā ar 2009. gadu, gan 2013. gadu. Kopējā ienākumu struktūrā vislielākais apjoms naudas izteiksmē ir saistīts ar algotā darbā gūtajiem ienākumiem, gan strādājot paralēli studijām, gan veidojot uzkrājumu no apmaksāta darba brīvlaikā u.tml. Turpretī vecāku sniegtais atbalsts, kas joprojām ir izplatītākais ienākumu avots studentu budžetā un pēc ienākumu nozīmīguma ir otrajā vietā, naudas izteiksmē nav būtiski palielinājies. Turklāt studentu skaits, kas saņem ģimenes materiālo atbalstu, ir sarucis par 9%. Tas gan ir likumsakarīgi, ņemot vērā to, ka palielinājusies algotu darbu strādājošo studentu proporcija.

Studenta vidējie ikmēneša ienākumi Latvijā 2017. gadā bija 579,22 eiro, kas ir par 221,31 eiro vairāk nekā 2013. gadā. Kā jau minēts, šis vidējo ienākumu pieaugums ir saistīts ar pašu respondentu nopelnīto līdzekļu daļas pieaugumu kopējā studentu ienākumu struktūrā.

Aptaujas dati apliecina, ka studentu finansiālā atbalsta sistēma Latvijā valsts nodrošināto stipendiju un aizdevumu formā nav primārais studentu ienākumu avots. Vidēji valstī tikai 15% no visiem studentiem saņem valsts nodrošināto stipendiju un 8% izmanto valsts galvoto aizdevumu.

Vērtējot studējošo izdevumus 2017. gadā, redzams, ka 91% no ikmēneša izdevumiem saistīts ar ikdienas dzīves vajadzībām. No savā rīcībā esošajiem līdzekļiem studenti sedz vidēji 63% ikdienas izdevumu. Atlikušo izdevumu daļu apmaksā kāds cits, visbiežāk vecāki vai partneris. Visvairāk ģimene palīdz mājokļa izdevumu segšanā, apmaksājot mēnesī vidēji 52% no šiem izdevumiem. Studiju tēriņi veido vidēji 9% mēnesī. Šie dati liecina, ka augstākās izglītības pieejamība ir būtiski atkarīga ne tikai no studējošo spējas segt mācību maksu un citus ar augstskolu saistītos maksājumus, bet arī no spējas gūt ienākumus iztikai.

Uz sākumu

Studiju kvalitātes vērtējums

Augstākās izglītības kvalitātes novērtējums Eurostudent VI pētījumā tiek balstīts uz vairāk nekā 20 studiju procesa komponentu vērtējumu: studentu apmierinātības ar pasniegšanas kvalitāti, dažādu studiju procesa organizācijas un materiāli tehniskā nodrošinājuma aspektu vērtējumu.

Varam secināt, ka Latvijas «vidējais students», ir diezgan apmierināts gan ar studiju kvalitāti kopumā, gan studiju materiāli tehniskās vides nodrošinājumu, gan pasniegšanas un docētāju darba kvalitāti, bet nedaudz mazāk apmierināts ar studiju procesa organizāciju. Ļoti līdzīgi šie vērtējumi bija arī iepriekšējos Eurostudent posmos. Salīdzinājumā ar tiem, šobrīd pieaugusi studentu apmierinātība ar materiāli tehnisko nodrošinājumu — tas pilnībā apmierina divas trešdaļas studentu.

Visu studējošo vidū augstu tiek vērtēta pasniedzēju pieejamība konsultācijām un atbalsts studiju darbu izstrādes gaitā — 78% studentu vienmēr vai gandrīz vienmēr ir saņēmuši nepieciešamo atbalstu, konsultācijas. Nozīmīgi retāk studenti saņem detalizētu rakstisku vērtējumu un skaidrojumu par izpildītajiem uzdevumiem.

Studiju organizācija saņēmusi salīdzinoši zemāko vērtējumu. Šī studiju kvalitātes komponenta ietvaros visaugstāk tiek vērtēta informētība par starptautiskajām programmām, bet viszemāk — prakses nodrošinājums un organizācija. Ļoti zemu prakses iespējas vērtē bakalaura, bet jo īpaši maģistra programmu studenti. Lai arī augstākajā izglītībā aktuāla ir ārvalstu docētāju piesaiste un lekciju piedāvājums svešvalodās, šim studiju procesa organizācijas aspektam ir dots viszemākais vērtējums. Tikai 40% studentu ir apmierināti ar augstskolas piedāvājumu, bet 23% ir ļoti neapmierināti ar to. Te iespējama divējāda interpretācija: daļu studentu neapmierina tas, ka ir maz lekciju svešvalodās; no otras puses — daļai studentu svešvalodu zināšanas ir nepietiekamas, lai klausītos lekciju kursu vai daļu no lekciju kursa.

Uz sākumu

Attieksme pret augstāko izglītību Latvijā

Apmierinātība ar augstskolas izvēli ir pastarpināts rādītājs izglītības kvalitātes vērtējumam. Vairums studentu (75%) apliecina, ka izvēlētos to pašu augstskolu, daļa izvēlētos to pašu augstskolu, bet, iespējams, citu programmu un tikai 4% pavisam noteikti izvēlētos citu augstskolu.

Līdzīgi kā četrus gadus atpakaļ, gandrīz puse studentu uzskata, ka kopumā augstākā izglītība Latvijā ir tikpat kvalitatīva kā citās valstīs. Vairāk nekā divas trešdaļas respondentu (72,1%) neatkarīgi no studiju līmeņa un jomas, piekrīt tam, ka augstākajai izglītībai ir jābūt līdzvērtīgi pieejamai reģionos.

Uz sākumu

Vai un kur turpināt studijas?

Pēc pašreizējās programmas absolvēšanas tuvākā gada laikā studijas citā līmenī vai citā programmā plāno turpināt 28% studējošo, vēl 15% respondentu plāno to darīt ne ātrāk kā gadu pēc pašreizējo studiju pabeigšanas, bet 16% neplāno turpināt izglītības ceļu. Jānorāda gan, ka ļoti liela daļa studentu (40%) vēl nav pieņēmuši lēmumu, vai un pēc cik ilga laika turpināt studijas. Atbildot uz jautājumu, kurā valstī gribētu turpināt studijas, 60% respondentu izvēlas Latviju, 28% nezina, kur gribētu studēt, bet 12% plāno studēt kādā citā valstī. Kopumā tiek nosauktas 28 valstis, no kurām visbiežāk minētās ir Vācija, Lielbritānija, ASV un Ziemeļeiropas valstis.

Tie ir tikai daži fakti no bagātīgās informācijas, ko nodrošina starptautiskā pētījuma Eurostudent aptauju dati. Paredzams, ka galvenie pētījuma rezultātu izmantotāji būs augstākās izglītības politikas veidotāji un īstenotāji gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, tāpat šie rezultāti var būt noderīgi un interesanti gan augstskolu vadībai, administrācijai un docētājiem, gan pētnieki un studentu organizācijām.

Uz sākumu

Kas ir EUROSTUDENT?

Eurostudent ir starptautiska iniciatīva, kuras ietvaros kopš 1999. gada Boloņas procesa valstīs pēc vienotas metodoloģijas ik pēc četriem gadiem tiek veiktas reprezentatīvas augstāko izglītības iestāžu studentu aptaujas. Eiropā Eurostudent pētījums notiek jau sesto reizi un šogad tajā ir piedalījušās 30 valstis. Latvija iesaistījās projektā kopš tā otrā posma (2003.–2005. gadā) , kad tajā piedalījās tikai 11 valstis, un Latvija tobrīd bija vienīgā Austrumeiropas dalībvalsts. Sākot ar pētījuma ceturto posmu (2008.–2011. gads), Eurostudent līdztekus EUROSTAT un Eurydice pētījumiem ir atzīts par instrumentu Boloņas procesa sociālās dimensijas izvērtēšanai.

Eurostudent balstās uz pētnieku, nacionālo izglītības ministriju, Eiropas Komisijas un Eiropas studentu apvienības sadarbības tīklu, kas izveidots, lai izpētītu un analizētu studentu dzīves sociālos un ekonomiskos apstākļus Eiropas augstākās izglītības sistēmās. Lai arī centrālais pētījuma mērķis ir sniegt atbalstu augstākās izglītības politikas veidotājiem un īstenotājiem, Eurostudent pievērš uzmanību arī uzkrātās informācijas pieejamībai. Pēc katra pētījuma posma detalizēti indikatori tiek publicēti vietnē Eurostudent.eu, kas dod iespēju ne tikai profesionāliem pētniekiem, bet arī jebkuram interesentam gūt daudzpusīgu ieskatu studentu dzīvē Eiropā.

Apkopotā veidā Eurostudent VI Latvijas pētījuma rezultāti jau ir pieejami nacionālajā ziņojumā, kas iekļauj svarīgāko rādītāju un to dinamikas analīzi. Šādus ziņojumus sagatavo arī pārejās projektā iesaistītās valstis. Savukārt starptautiskās aptaujas salīdzinošās analīzes rezultāti tiks publicēti 2018. gada pavasarī projekta kārtējā posma noslēguma konferencē.

Pētījuma īstenošanu Latvijā finansēja Izglītības un zinātnes ministrija.

Uz sākumu

Ievietots: 27.12.2017     Aktualizēts: 10.02.2018