WP4 — Neiesakņoto migrantu labklājības dinamika dažādās dzīves jomās
Sākumlapa >> Projekti >> Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā >> WP4 — Neiesakņoto migrantu labklājības dinamika dažādās dzīves jomās

Nākamais būtisks jautājums, kam pievēršas mūsu pētījums, ir — kā migrācija ietekmē migrantu — jo īpaši t.sk. «neiesakņoto», transnacionālo migrantu — laimi un labklājību? 

 
Lielākā daļa pētījumu par Austrumeiropas valstu emigrantiem galvenokārt ir pētījuši to strukturālo integrāciju jaunās mītnes zemes darba tirgū, secinot, ka Austrumeiropas migranti nodarbinātības ziņā nereti sasniedz pat labākus rezultātus nekā vietējie. Vienlaikus daudz mazāk ir zināms par migrācijas ietekmi uz indivīdu vispārējo subjektīvo labklājību. Pamatojoties uz psiholoģiskām un socioloģiskām teorijām, pētījums nodrošinās jaunu daudzpusīgu skatījumu uz migrācijas ietekmi uz migrantu labklājību, apmierinātību ar dzīvi un integrāciju sabiedrībā kopumā.
 
Pētījuma mērķi ir 
  • sniegt visprecīzāko migrācijas ietekmes uz migrantu sociālo un psiholoģisko labklājību novērtējumu; 
  • atklāt galvenos faktorus, kas īstermiņā un ilgtermiņā ietekmē migrantu subjektīvo labklājību.
Tiks izmantoti emigrantu longitudināla (garengriezuma) pētījuma empīriskie dati. Analīzē tiks identificētas grupas, kam iekļaušanās mītnes zemes sabiedrībā padodas vieglāk un tās, kuras dažādās jomās saskaras ar grūtībām.
 
Viena no hipotēzēm, kuru testēsim ir, ka, lai gan pēc emigrācijas objektīvie labklājības rādītāji, piemēram, ienākumi vai situācija darba tirgū, uzlabojas, tos pavada zemāks subjektīvās labklājības novērtējums. Lai gūtu labāku ieskatu mūsu tautiešu situācijā ārpus Latvijas, viņu darba tirgus un citi rādītāji tiks salīdzināti ar vietējiem iedzīvotājiem mītnes zemē kā arī ar palicējiem Latvijā. Papildus daudzlīmeņu regresijas analīzei tiks izmantotas īpašas semi-eksperimentālas analīzes metodes. Kā kontekstuālo datu avots tiks izmantoti sekundārie un administratīvie dati (apsekojumi, politikas dokumenti utt.).
 
Tēmas ietvaros plānots: 
  1. veikt kvantitatīvo datu analīzi, izmantojot abus longitudinālā pētījuma viļņus; 
  2. veikt subjektīvās labklājības noteicošo empīrisko rādītāju kompleksu izpēti, izveidojot šo faktoru tipoloģiju un to noteicošos modeļus.
Ievietots: 16.07.2019
šī vietne izmanto Google Analytics sīkdatnes (cookies) apmeklējuma statistikai. Vietne vāc apmeklētāju datus tikai no pieteikšanās jaunumiem formas. Sīkdatnes Jūs varat atslēgt pārlūkprogrammas iestatījumos. Uzzināt vairāk