Antoloģija "Reliģiski filozofiskās idejas Latvijā" ir akadēmisks pārskats par tām galvenajām tēmām, personībām, idejām un koncepcijām, kas bija aktuālas filozofu, teologu un citu latviešu inteliģences pārstāvju reliģiski filozofiskajās diskusijās 20. gadsimta Latvijā. Skatot Latviju 20. gadsimta garumā un raksturojot to kā zemi, kur līdztekus pastāvējuši vairāki spēcīgi kristietības virzieni un aktuāla bijusi arī citu reliģiju un dažādu garīgo kustību klātbūtne, droši var teikt, ka katra no šīm ticībām līdztekus tradicionālai teoloģiskai jomai lielākā vai mazākā mērā varēja sastapties arī ar reliģiski filozofisku ideju pieteikumiem.

"Reliģiski-filozofiski raksti" pirmo reizi tika izdoti 1925. gadā kā 1922. gada 31. oktobrī dibinātās "Filozofijas un reliģijas zinātņu biedrības" izdevums. Līdz 1940. gadam iznāca pieci "Reliģiski-filozofisku rakstu" krājumi; 1940. gadā to izdošana tika aizliegta, un atjaunotā izdevuma 6. krājums iznāca tikai 1997. gadā, kad Rakstu turpmāko izdošanu uzņēmās Filozofijas un socioloģijas institūts. 6. krājuma viesredaktors bija izcilais latviešu reliģijpētnieks Haralds Biezais (1909-1995). Krājuma ievadā, raksturojot pēcpadomju laikā vēroto Latvijas kultūras ainas traģiku, kad "iepriekš pieņemtās un paustās kultūras vērtības ir kļuvušas bez satura un jēgas", H. Biezais secināja, ka "būs jāpārvar ļoti grūts un sarežģīts pārejas laiks. Bet tas ir tautas kopīgais ceļš, ar visām pretrunām un maldiem, kas uz tā būs jāsastop. Tam pāri stāv ticība tautas radošajam garam - ja tas kādam patīk labāk, mītam par tā spēku." Tādā pārliecībā redakcija nodod šo krājumu lasītājam.

Šajā grāmatiņā apkopota daļa no pēdējā laikā tapušajiem darbiem. Tie vistiešākajā veidā ir saistīti ar Latviju, ar tajā notiekošajām diskusijām un meklējumiem, kas savukārt saistīti ar esošajām vai neesošajām vērtībām un identitāti. Runa ir par pašapjēgsmi, tās domas un telpas iezīmēšanu, kas būtiska paštapšanai un pašpraksei. Latvijā gan, šķiet, tas ieguvis pārlieku vienpusīgu virzību, ko nosaka identitātes nojēguma lietojums. Drīzāk jau runa ir par patību, dažādiem to veidiem, paštehnoloģijas variantiem, jo identitāte burtiskā nozīmē ir tāpatība.
Grāmatiņā iekļauti raksti saistībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajām diskusijām "Eirodzīve - kāpēc?". Tajās ir risināti jautājumi par to, kā cilvēki risina savas ikdienas problēmas. Kā tiek galā ar šaubām, bažām, kādas vērtības allaž vēlas redzēt savā dzīvē, kādus trūkumus un ieguvumus samana.

Rakstīt grāmatu par Hāmaņa domāšanu nav viegls uzdevums. Grāmata par domāšanu bieži pārtop grāmatā par tās apstākļiem, ietekmēm un fonu - ar to saprotot vispirms tā laika notikumus, sabiedrības paražas un laikmeta pasauluzskatu. Tāpēc jāatceras, ka filozofu dzīves "fons" ir nevis "pasauluzskats", bet gan pati pasaule. Rakstīt par kādu domātāju nozīmē ietiekties domā "starp" jau kodificētu zināšanu loku (pasauluzskatu) un viņa tekstos notiekošu pasaules zīmju skaidrojumu. Tas nozīmē nonākt - sekojot domātāja mājieniem - "uz robežas" starp jau pateikto un pasauli, kas nepārstāj runāt savu fenomenu balsīs, par kuru "vēsti" nebūt vēl nav skaidrības. Šādā nozīmē filozofi ir "robeždomātāji", kuri apraksta fenomenus, nebaidoties, ka tajos var parādīties arī kas neierasts, neizprotams vai netverams. Par tādu domātāju ir šī grāmata.

Paula Dāles vārds nav gluži svešs un nezināms mūsdienu Latvijā: vieni viņu identificē kā LU organizatoru, dibinātāju un akadēmisku filozofijas profesoru, otri - kā izsmalcinātu esejistu ar uzsvaru uz cilvēka garīgo satversmi, citi - kā Eksperimentālās psiholoģijas institūta dibinātāju, vēl citi (un to, manuprāt, ir vairākums) - kā konsekventu reliģiskā pasaules uzskata paudēju, bet viena daļa ir dzirdējusi arī par filozofa vēstīšanu ideoloģiju dzirnās.
Grāmatas autore, apgūstot arhīva, atstāto rokrakstu un neizvērtēto publicēto teorētisko materiālu, ir centusies apgaismot minētos jautājumus, gan, jo īpaši, sasaistīt visas profesora daudzveidīgās darbības jomas, lai parādītu, ka Dālem ir izdevies likt pamatus viņa proponētajam "enerģētiskā ideālisma" konceptam, kurā savijas tik pretēju jomu - kā eksperimentālā psiholoģija un reliģiskā pieredze - atziņas. Vairākas filozofa pieejas un atziņas - par pieredzes tiešo datu un transcendentālisma saikni u.c. ir guvušas apstiprinājumu arī mūsdienu filozofijā, tāpēc Dāle nav tikai domātājs ar retro pieskaņu, bet gan vairākos jautājumos arī mūsdienīgs domātājs, ko autore ir centusies parādīt.