Konference Prāgā

Seši FSI zinātnieki piedalījās 2. Starptautiskajā konferencē “National Minorities and Identity” Prāgā, kas notika Čehijas Republikas Izglītības, jaunatnes lietu un sporta ministrijas un Prāgas mērijas aizbildniecībā, un ko rīkoja Čehijas Zinātņu akadēmijas Mūsdienu vēstures institūts sadarbībā ar FSI (II. mezinárodní vědecká konference Národnostní menšiny a identita - National/Ethnic MINORITIES AND IDENTITY - pod záštitou Magistrátu hlavního města Prahy).

Jau svētdien, 10. oktobrī, apaļā galda diskusijā “Nacionālās minoritātes, identitāte, izglītība”, ko rīkoja Prāgas mērija un Nacionālo minoritāšu nams, notika akadēmisku vērtējumu apmaiņa par Eiropā notiekošajiem procesiem un izglītības iespējām sagatavot jaunatni dzīvei mūsdienu pasaulē.
 
Pirmdien, 11. oktobrī, Prāgas mērijas sēžu zālē (Marianski Namesty) notika 2. Starptautiskā konference “National Minorities and Identity”. Konferenci atklāja Latvijas vēstnieks Čehijā Kaspars Ozoliņš. Savukārt ČZA Mūsdienu vēstures institūta direktors Oldržihs Tuma uzrunā konferences dalībniekiem kā nozīmīgu pieminēja Latvijas delegātu līdzdalību, jo Latvija ir nozīmīga etnisko norišu “laboratorija”, kuras pieredze ir vērtīga visā Eiropā.
 
Referātus lasīja, klausījās un apspriešanā piedalījās visi Latvijas delegācijas zinātnieki. Notika jaunas ČZA Mūsdienu vēstures institūtā sagatavotas kolektīvās monogāfijas “National Minorities, Multiculutralism, Education” prezentācija, kurā ir publicēti FSI pētnieku V. Volkova un I. Šuvajeva raksti.
 
Otrdien, 12. oktobrī, notika Prāgas mērijas un Kanādas Senāta kopīgi rīkotā starptautiskā konference “National Minorieties and Integration of Foreigners during the 20 Years of Freedom”, kurā Latvijas delegāti piedalījās kā klausītāji. Pēcpusdienā Mūsdienu vēstures institūta vadošās pētnieces Helēnas Noskovas vadībā notika informatīvais seminārs par slāvistikas un baltistikas avotiem, kas pieejami pētniekiem Čehijas Republikas Nacionālajā bibliotēkā jeb Clementinum. Ar nožēlu jākonstatē, ka joprojām vēsturiskie avoti par Latviju ir klasificēti pie slāvistikas avotiem, jo valda aizspriedums, ka latvieši ir slāvi, pat bibliogrāfiem nav zināms, ka esam piederīgi baltu saimei. Kā tikām informēti, citi vērtīgi avoti Latvijas sakarā ir atrodami Nacionālā muzeja bibliotēkā un Literatūras vēstures institūtā (Strahovsky Klašter).
 
Vakarā, Nacionālo minoritāšu namā, Voselova ielā 3, notika Čehijas Republikas Izglītības, jaunatnes lietu un sporta ministrijas, Prāgas mērijas un Nacionālo minoritāšu nama kopīgi rīkota pieņemšana abu starptautisko konferenču dalībniekiem, kurā neformālos apstākļos varējām pārrunāt akadēmiskos jautājumus. Pēc Krievu kopienas vadītāja Igora Zolotarjova ielūguma viesojāmies šīs kopienas birojā, īsi apmainoties ar jautājumiem un atbildēm par interesējošiem jautājumiem, iepazīstoties ar krievu izdevumiem kultūrvēsturē un žurnāla “Slovo” aktuālākajām tēmām.
 
Kopsavilkumā:
  • Latvijas delegāti prezentēja Latvijas akadēmiskos pētījumus augstā, starptautiski atzītā līmenī, demonstrējot starpdisciplināru, ‑ filozofijas, vēstures, socioloģijas, ‑ pieeju identitātes un nacionālo minoritāšu problēmu analītikā;
  • uz referātu pamata tiks sagatavotas publikācijas, kas atradīs vietu starptautiski citējamā kolektīvajā monogrāfijā angļu valodā, ko nākamgad izdos ČZA Mūsdienu vēstures institūts;
  • ir nostiprināti kontakti ar ČZA zinātniekiem;
  • uz iegūto akadēmisko priekšstatu bāzes ir iespējams veikt analītiku par to, kā filozofija metodoloģiski var būt līdzdalīga nacionālās identitātes un nacionālo minoritāšu pētījumos, un kādus identitātes filozofijas virzienus vajadzētu izstrādāt turpmāk.
Pateicoties šai aktivitātei, FSI zinātnieki ir nostiprinājuši pārliecību, ka Latvijas pieredze ir pieprasīta starptautiskajā akadēmiskajā apritē.
 
 
Latvijas pētnieki uzstājās ar priekšlasījumiem:
 
Māra Kiope:
ČZ: O pojmu „Věčné Lotyšsko“; zkušenosti z výzkumu propojení národní identity a vnímání času
EN: About perception of "the eternal Latvia": research experience of relations between national identity and conception of time
 
Vladislavs Volkovs:
ČZ: Individuální a kolektivní hodnoty v národní identitě
EN: Individual and collective values and national identity
 
Inese Runce:
ČZ: Otázky k identitě národnostních menšin ve světle vztahu církví a státu v Lotyšsku ve 20. - 30. letech 20. století
EN: The issue of national minorities through the prism of relations between state and Church in Latvia in 20s and 30s of 20th century
 
Nadežda Pazuhina:
ČZ: Vlastní dávná minulost očima lotyšských starověrců. Problém kulturní identity v mnohovrstevném kulturním prostředí
EN: The native – history” through the glimpse of Latvian Old believers: problems of cultural identity in policultural milieu
 
Igors Gubenko
ČZ: Od logiky totožnosti k politice různosti. Některé následky narušení chápání identity v současné filozofii
EN: From logic of identity towards politics of difference: some consequences of the deconstruction of the notion of identity in contemporary philosophy
 
Igors Šuvajevs
ČZ: Zpověď a biopolitika. Poznámky k etnohistorii
EN: Confession and bioethics. Ethno-historical remarks
 
 
 
 
Ievietots: 10.11.2010     Aktualizēts: 17.12.2010