Nacionālā identitāte Latvijā un eiropeiskā identitāte
Sākumlapa >> Projekti >> VPP Nacionālā identitāte >> Nacionālā identitāte Latvijā un eiropeiskā identitāte

Vadītāja: Dr.habil.phil. Maija Kūle

Mērķis

Izstrādāt zinātniski pamatotu atziņu kopu par globālo, eiropeisko un latvisko vērtību sistēmu savijumu, atklāt savstarpējās intelektuālās, reliģiskās, filozofiskās mijiedarbības jomas Latvijas kultūrā (no senatnes līdz mūsdienu situācijas izvērtējumam par patērētājsabiedrības uzplaukumu Latvijā un nākotnes prognozēm vērtību jomā), pētīt valstsnācijas veidošanos un etniskās minoritātes, to identitātes Latvijā, analizēt reliģisko situāciju moderno ideju izplatības un ietekmju ziņā, veidot nostādnes pilsoniskas sabiedrības attīstībai un audzināšanai uz pozitīvu vērtību pamata.

Uzdevumi

  • Izstrādāt jaunu skatījumu uz Latvijas kultūras vēstures norisēm kā eiropeisko vērtību apliecinājumu un identitāšu tapšanu, aplūkojot nacionālās un eiropeiskās identitātes saskares un pretrunas. 
  • Pētīt Latvijas humanitārās domas un kultūras identitāšu nozīmi Eiropas kontekstā, aplūkojot identitātes un to jauno lomu mūsdienu kultūras, izziņas un komunikācijas procesos un ieverot skatījumu uz nacionālām, etniskām, reģionālām, dzimuma u. c. identitātēm to savstarpējā mijiedarbībā kā sinhroniskā, tā diahroniskā aspektā.
  • Pētīt modernitātes veidošanas kultūras, filozofiskos, ētiskos aspektus, apzināt un zinātniski vērtēt pārmaiņas Latvijas sabiedrībā, domāšanā, vērtību sistēmās, ko nes sev līdzi klasiskās paradigmas nomaiņa pret modernitātes paradigmu 20./21. gs. robežā, uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanos.
  • Aplūkot individuālisma diskursa veidošanos latviešu kultūrā un filozofijā, detradicionalizāciju, izdomātās tradīcijas, nihilismu, masu sabiedrības fenomenu, homo vulgaris izplatību mūsdienu sabiedrībā, patērētājsabiedrības vērtību veidošanos.
  • Izpētīt un publicēt monogrāfiju kopu  «Filozofiskā bibliotēka. Letonika», kurā atspoguļota intelektuālās domas vēsture Latvijā, kā arī nacionālo ideju rašanās un realizācija kultūrā, filozofijā un zinātnē.
  • Pētīt nacionālās identitātes saikni ar sabiedrības integrāciju Latvijā, valstsnācijas tapšanu, etniskās identitātes, publicējot kolektīvo monogrāfiju  «Nacionālās, pilsoniskās un eiropeiskās identitātes loma Latvijas nacionālās valsts un integrētas sabiedrības nostiprināšanā» (atb. red. I. Runce, L. Dribins).

Projektā īstenojamo pasākumu īss apraksts

  • Veikt pētījumus par latvisko un eiropeisko identitāti, pētīt identitāšu daudzveidību, saistot nacionālās, reģionālās un eiropeiskās identitātes mijiedarbību ar mūsdienu kultūras attīstības procesiem Latvijā, publicēt monogrāfijas par vācbaltu intelektuālās tradīcijas ietekmi uz latviešu nacionālās identitātes pašizpratni, sagatavot un publicēt antoloģijas «Ideju vēsture Latvijā» 3. sējumu, antoloģiju «Reliģiski-filozofiskās idejas Latvijā (19. gs.–mūsdienas)», kurā atainota reliģisko identitāšu daudzveidība Latvijā un saistība ar modernizācijas procesiem.
  • Noorganizēt semināru un lekciju ciklu «Nacionālā identitāte: vēsturisks un filosofisks skatījums».
  • Pētīt Rīgas pilsētas intelektuālās identitātes saistību ar vācbaltu filozofisko tradīciju (Herders Rīgā, Hāmanis – «ziemeļu mags», fenomenoloģiskā tradīcija un Rīga, psihoanalīzes vēsture: Rīgas mediķi, psihologi un filozofi).
  • Sagatavot un kopā ar Vācijas filosofiem izdot grāmatu «Heidegera Rīgas rudens» (atb. red. R. Bičevskis).
  • Noorganizēt starptautisku konferenci par nacionālās un eiropeiskās identitātes jautājumiem.
  • Pētīt etnisko minoritāšu vēstures, mūsdienu situāciju, izdot kolektīvo monogrāfiju «Nacionālās, pilsoniskās un eiropeiskās identitātes loma Latvijas nacionālās valsts un integrētas sabiedrības nostiprināšanā» (zin. red. L. Dribins, sast. I. Runce).
  • Izpētīt tematiku, programmēt un izveidot unikālu dizainu un struktūru DVD formāta izdevumam «Latvijas filozofs/-e», 2. disks. Izstrādājot kompaktdisku kā jaunu tekstuālā un audiovizuālā materiāla pasniegšanas formu, zinātnieki paredz veikt pētījumu «Latvijas filozofs (-e) laikā no 1945. līdz 1991». Tajā iecerēts veidot koncepciju, izmantojot hronoloģiskus strukturēšanas principus, kas ļautu atsegt Latvijas filozofijas kā vienotas tradīcijas, kultūras lauka izpausmes formu, kas iespaidoja latviešu pašizpratni, noteica pasauluzskata veidošanos. Lai gan šo laika posmu Latvijas filozofijā bieži raksturo tikai kā marksisma-ļeņinisma ideoloģiju atražotāju, savās izpausmēs tas nebūt nav bijis tik viennozīmīgs. Ir mainījušās gan varas totalitārās ietekmes intences, gan ideoloģisko uzskatu interpretācijas, un līdzās akadēmiskā vidē ideoloģijas producētiem darbiem ir atrodami arī filosofiski nozīmīgi pētījumi. Pētījumā iekļaut vizuālos un audio materiālus, kas padarītu pētījumu pieejamāku un aktuālāku mūsdienu situācijā, vairotu jaunatnes interesi par nacionālās identitātes tēmām un to atspulgu filosofijā.
  • Publicēt 80 zinātniskus rakstus par nacionālās identitātes tematiku.
  • Piedalīties ar 30 referātiem filosofijas sekcijās Letonikas IV un V kongresā un noorganizēt 2 sekcijas.
  • Nolasīt 20 referātus starptautiskās konferencēs.

Sasniedzamie rezultāti

  • Sagatavot un publicēt:
  1. antoloģiju «Reliģiski-filozofiskās idejas Latvijā (19. gs.–mūsdienas). Nacionālo, reliģisko identitāšu veidošanās Eiropas kontekstā», zin. red. S. Krūmiņa-Koņkova,
  2. antoloģiju «Ideju vēsture Latvijā», 3. sēj., zin. red. Ella Buceniece,
  3. monogrāfiju «Teodors Celms. «Es» fenomens un īstenība. Subjektīvās esamības pētījumi» (Phänomen und Wirklichheit des Ichs. Studien über das subjektive Sein) ar pēcvārdu, komentāriem – M. Kūle, L. Muižniece, U. Vēgners,
  4. kompaktdisku «Latviešu filozofs/-e – vizuāli virtuāls stāsts. Padomju laiki», sast. Ģ. Jankovskis, K. Vērpe, M. Kūlis,
  5. monogrāfiju: Elga Freiberga, Aija Priedīte-Kleinhofa «Milda Paļēviča – latviešu modernās estētikas aizsācēja»,
  6. monogrāfiju: Ella Buceniece «Pauls Dāle - gara problēmu psiholoģiski filozofiskā arheoloģija»,
  7. monogrāfiju: Māra Kiope «Staņislavs Ladusāns – Latvijas izcilākais reliģiskais filozofs»,
  8. monogrāfiju sēriju «Rīgas intelektuālās identitātes»: a) Herders Rīgā, b) Hāmanis – «ziemeļu mags», c) Nikolajs Hartmanis – filozofs no Rīgas, d) Heidegera Rīgas rudens, 
  9. monogrāfiju: Igors Šuvajevs «Psihoanalīzes vēsture: Eiropas ietekmes Latvijā»,
  10. «Reliģiski-filozofiskus rakstus» – rakstu sēriju «Reliģija un nacionālā identitāte»,
  11. almanahu «Filozofija». Rakstu sērija «Nacionālās identitātes un eiropeiskās identitātes filozofiskā izpratne», patērētājsabiedrības tendences un nacionālās identitātes specifika,
  • Nolasīt 20 referātusstarptautiskās konferencēs.
  • Publicēt ap 80 zinātnisko rakstu.
  • Noorganizēt 2 sekcijas LetonikasIV un V kongresā, nolasīt 30 referātus.
  • Aizstāvēt 2 promocijas darbus.
  • Sagatavot LU un citās universitātēs lekciju kursus par Nacionālo identitāti un Eiropas mūsdienu vērtībām
  • Nolasīt ap 40 populāru lekciju, uzstāties radio, TV, publicēt rakstus presē.

 

Ievietots: 11.04.2011
šī vietne izmanto Google Analytics sīkdatnes (cookies) apmeklējuma statistikai. Vietne vāc apmeklētāju datus tikai no pieteikšanās jaunumiem formas. Sīkdatnes Jūs varat atslēgt pārlūkprogrammas iestatījumos. Uzzināt vairāk