Nacionālā identitāte Latvijā un eiropeiskā identitāte
Sākumlapa >> Projekti >> VPP Nacionālā identitāte >> Nacionālā identitāte Latvijā un eiropeiskā identitāte

Letonikas lekcijas par nacionālo identitāti, mērķtiecību un gribu

LU FSI realizē letonikas lekciju ciklu par nacionālo identitāti. Uzstājas viesis - eks-primabalerīna Lita Beiris, LU, Raiņa 19,
lekcijas un diskusiju tēma: latviskā identitāte un mērķtiecība. Vada Kristīne Dolgiha. Piedalās LU studenti, pasniedzēji, žurnālisti.


2011.gada 5.oktobrī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, LU FSI zinātnieki profesores Maijas Kūles vadībā rīkoja publisko lekciju „Latviskā identitāte un mērķtiecība”. Pasākumā piedalījās eks -primabalerina Lita Beiris un LU Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas programmas maģistratūras studenti, kā arī citi klausītāji, diskusijas dalībnieki. Oļegs uzstājās ar sagatavotu referātu par mērķtiecības izpratni Aristoteļa filosofijā.
Pasākuma norises vadītāja Kristīne Dolgiha komentē:
mūsu mērķis bija rosināt visus klātesošos atbildēt uz jautājumiem - kāda vieta mūsu sabiedrībā ir atvēlēta cilvēka identitātei, mērķtiecībai, zināšanām, radošumam...
Šī pasākuma ietvaros dalībnieki pieskārās  ne tikai  latviskās identitātes   jautājumam, bet arī ieskicēja latviešu  vērtību sistēmu nākotnes perspektīvā. Tika atzīmēts, ka Jaunlaiku  vērtību sistēmā pirmajā plāna tiek izvirzīta cilvēka aktīva, radoša, pārveidojoša darbība. Mērķtiecība ir būtisks identitātes elements.
18.gs. Latvijā nozīmīgu lomu sabiedriskās domas attīstībā spēlēja hernhūtiešu jeb brāļu draudžu kustības, kas izcēla cilvēka vērtību un nozīmi.
Diskusijā tika atzīmēts, ka latviskās identitātes straujās attīstības laiks bija līdz 1940.gadam. Tā lielākoties veidojas Rietumeiropas apgaismības laikmeta vērtību ietekmē. Padomju varas laiks nedeva stimulu individuālai mērķtiecībai un radošumam.
Mūsdienās par ražošanas resursiem kļūst informācija un zināšanas. Ekonomikā par galveno virzības spēku kļūst zinātniskie atklājumi. Liela nozīme tiek piešķirta darbinieku radošumam, zināšanām, cilvēku nepārtrauktai pilnveidei un kvalifikācijas paaugstināšanai visas dzīves laikā.
Postindustriālās sabiedrības valstīs, kurās ir izteikti lielāks radošās šķiras procents valda lielāka cilvēku uzskatu un uzvedības dažādība. Šāda veida sabiedrībās tiek kultivēts individuālisma gars, kas lielā mērā sekmē individuālo spēju attīstību, pašcieņu un pašpaļāvību.
Mičiganas universitātes profesors un postmateriālisma teorijas izveides tēvs Ronalds Ingelhards savos pētījumos konstatē, ka visā pasaulē notiek vektoru pārvirzīšanās no ekonomiskās izaugsmes problēmām uz vērtībām, kas attiecas uz dzīves stilu. Šo procesu viņš ir nosaucis par pāreju no „izdzīvošanas” uz „pašizpausmi”.
Radošās sabiedrības priekšplānā izvirzās pats cilvēks, viņa intelektuālais komforts, pašrealizācijas iespēja. Nākotnes perspektīvā radošā šķira spēj nodrošināt Latvijas tautsaimniecības modernizāciju un izaugsmi. Kopumā pasākums deva iespēju pārdomāt latviskās identitātes stiprās un vājās puses globalizācijas laikmetā.
Litas Beiris spilgtās personas tēls, pasākuma izskanēšana publiskā telpā, studentu uzdotie jautājumi liecina par to, ka pasākums kopumā ir izdevies un tādus vajag turpināt. 

userfiles/Lita Beiris 3.JPG

Ievietots: 11.05.2011