Nacionālā identitāte Latvijā un eiropeiskā identitāte
Sākumlapa >> Projekti >> VPP Nacionālā identitāte >> Nacionālā identitāte Latvijā un eiropeiskā identitāte

e grāmata.Merabs Mamardašvili. Sevis virspusē, lasot Mamardašvili

E grāmata tiek prezentēta 25.11. 2011. LU VFF 3. auditorijā, interesenti to var saņemt pie projekta vadītāja prof., LU FSI vadošā pētnieka Igora Šuvajeva, kā arī interesēties filosofu biedrībā PARRHESIA. Grāmatā atspoguļota Mamardašvili domas un klātbūtnes ietekme uz identitāšu veidošanos Latvijā 1970-tajos un 1980-tajos gados, kā arī jauno filosofu interese par disidentiskās domas mantojuma klātesamību mūsdienu Latvijas kultūrā.
Promocijas darbu par M.Mamardašvili garīgajiem vingrinājumiem un to nozīmi pašizpratnei raksta doktorants Jānis Šķesteris. Vadītājs prof. Igors Šuvajevs. Darbs tiek izstrādāts ar mērķi parādīt latviskās un eiropeiski ievirzītās identitātes kopsakarības.


Jānis Šķesteris, LU doktorants, kas izstrādā tēmu par M.Mamardašvili ietekmi uz Latvijas filosofiju, formulē pētījuma aktualitāti Latvijā, noskaidrojot daudzpusīgos identitāšu jautājumus:

“Stoiķi deklarēja, ka viņiem filosofija ir “vingrinājums”. Viņi uzskatīja, ka filosofija nav abstraktu teoriju apgūšana, [..] bet drīzāk dzīves māksla. [..] Tā [filosofija] ir process, kas mūs padara pilnīgākus, un veido mūs labākus. Tā ir konversija, kas apgriež mūsu dzīves ar kājām gaisā” , raksta franču filosofs un filosofijas vēsturnieks Pjērs Ado. Viņš norāda, ka dzīves un filosofijas saplūšana visspilgtāk vērojama sengrieķu un hellēnisma laikmeta filosofijā.

  Šo līniju pārrauj kristietības dominance, kas visas garīgās prakses pārņem savā paspārnē. Ar Dekartu, Spinozu, Nīči, Šopenhaueru, Marksu u.c. filosofijā atgriežas tās saistība ar dzīvi. Kā to raksturo Ado, filosofija tās saistībā ar dzīvi realizējas kā garīgi vingrinājumi, kā apzinātu paņēmienu praktizēšana, kas būtiski transformē dzīvi.


Līdzīgi var interpretēt arī gruzīnu filosofa Meraba Mamardašvili filosofiju.  Līdz šim ir runāts par Mamardašvili kā par gruzīnu Sokratu, proti, Mamardašvili tiek pielīdzināts tēlam, kurš filosofijas vēsturē prezentē filosofiski vestu dzīvi, bet Mamardašvili filosofija kā garīgie vingrinājumi apskatīti nav. Šādi pavērsta Mamardašvili interpretācija ievieto viņa filosofiju garīgo vingrinājumu tradīcijā, kā arī paredz paša Mamardašvili garīgo vingrinājumu metodes konstruēšanu".

 Mamardašvili ir būtiski ietekmējis Latvijas filosofisko domu pirms 1990.gada. Tas saistās ar identitāšu noskaidrošanu un pētījumiem par to, kā garīgo vingrinājumu rezultātā pašskaidrinās cilvēku pašizpratne.
 

Ievietots: 05.12.2011