Nacionālā identitāte Latvijā un eiropeiskā identitāte
Sākumlapa >> Projekti >> VPP Nacionālā identitāte >> Nacionālā identitāte Latvijā un eiropeiskā identitāte

Humanitārās zinātnes, identitāšu meklējumi un vērtības -2011

LU FSI veic pētījumus jautājumā par humanitārajām zinātnēm mūsdienās, to apliecinātajām vērtībām, uzskatu izmaiņu filosofijā par universitāšu būtību. Pielikumā nostādnes, kas veicina diskusiju par humanitārajām vērtībām.

LU FSI zinātniskais asistents Igors Gubenko: humanitārās zinātnes, to vērtība un universitātes šodien. Kants un Deridā.

Tēzes diskusijām:

Kanta aprakstītais „Fakultāšu strīds” atklāj šāda prāta publiskā izmantojuma kritisko pusi: zemākās fakultātes pārstāvju misija ir kritizēt augstāko fakultāšu pārstāvjus jautājumos, kas skar pašas zinātnes (nevis valsts vai sabiedrības) intereses, proti, patiesību. Pārfrāzējot: turēt viņus tīrā prāta kritikas uzliktajos rāmjos. Kanta pasludinātais publiskā prāta laikmets tāpēc ir arī kritikas laikmets, kur prāts ir reizē kritikas subjekts un objekts. 


Tātad: universitāte kā atklātības (Öffentlichkeit) un kritikas privileģēta vieta no vienas puses, universitāte kā dekonstrukcijas privileģēta vieta no otrās.

Kā situāciju vērtēt mūsdienu Latvijā? Vai te ir paralēles?

Kamēr Kants šo atklātības un kritikas telpu attiecina uz filozofijas fakultāti,  Deridā mūsdienu universitātes dekonstruktīvo spārnu identificē ar humanitārajām zinātnēm (Humanités).

Vai šī sakarība spēj leģitimēt kontinuitātes uzsvērumu starp diviem rietumu domas paraugiem, kas 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta sākuma universitātēs visbiežāk aplūkoti kā stingri antagonistiski?

Katrā ziņā Deridā pats atzīmē šo kontinuitāti: nosaucot sevi par kantieti zinātņu progresa novērtējuma aspektā (sic!) un piesakot jaunu Apgaismības laikmetu,  raksturojot dekonstrukciju kā sava veida metakritiku  utt.

Kas ir svarīgi Deridā vēlīnās domas kontekstā, šīs Aufklärung universitaire iestāšanās ir cieši saistīta ar demokrātijas, kas nāks (démocratie à venir) nojēgumu.


Gan Kanta, gan Deridā universitātes koncepcijā tādējādi svarīga vieta atvēlēta universitātes politiskā ietvara izvērtējumam. Šis izvērtējums ir visai asimetrisks: ja Kantam filozofijas fakultāte ir maksimāli distancēta no politiskās varas, Deridā gluži pretēji izgaismo universitātes humānistiskās sūtības politisko relevanci.

Politiskais, kas pirmajā gadījumā tiek pārliecinoši izstumts no zinātnes lauka, otrajā gadījumā tajā iegūst neizbēgamības un pat misijas statusu.

[zinātniskā pētījuma rezultāti apspriesi LU 2011.g. decembrī]
 

Ievietots: 04.02.2012