Individuālās un kolektīvās identitātes dzīvesstāstos
Sākumlapa >> Projekti >> VPP Nacionālā identitāte >> Individuālās un kolektīvās identitātes dzīvesstāstos
Elektroniskā versijā publicēts L.Dribina raksts,
pilna versija krājumā Modernitātes veidošanās Latvijā: idejas un virzieni, 2012.
Kopsavilkums vācu val.
Ievietots: 15.12.2012
Sekcijā „Vēsture, atmiņas un naratīvi” uzstājās Baiba Bela-Krūmiņa ar referātu Memories continued and interrupted: generations and social memory in Latvia; Ieva Garda-Rozenberga ar referātu Person, place, and identity: life stories from Alsunga, savukārt Maija Krūmiņa un Māra Zirnīte iepazīstināja klātesošos ar referātu Education through Oral History Fieldwork.
Ievietots: 10.02.2012
Ed. by: Ieva Garda-Rozenberga and Mara Zirnite. Riga, National Oral History, Institute of Philosophy and Sociology, University of Latvia. 2011. P. 253.
Ievietots: 10.02.2012
Grāmata par Zviedrijas latviešiem ir Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieku pirmais krājums, kas veltīts ārpus Latvijas dzīvojošām latviešu kopienām. Grāmatas mērķis ir uzsākt stāstu par latviešiem pasaulē. Mēs vēlamies tuvoties trimdas pieredzes izpratnei, vispirms aplūkojot mums ģeogrāfiski tik tuvās Zviedrijas latviešu dzīvesstāstus.
Ievietots: 08.02.2012
Mutvārdu vēstures sekcijā galvenā diskusiju tēma bija nacionālās identitātes un nacionālās pašapziņas izpēte, balstoties cilvēku stāstos par savu dzīvi. Rīgas Latviešu biedrības nama Kluba zāle bija lieliski piemērota vieta, lai 21. gadsimta sākumā turpinātu 19. gadsimta nogalē aizsākušās diskusijas par latviešu un Latvijas tautas kopīgās identitātes problemātiskajiem jautājumiem. Sekcijā tika nolasīti 11 referāti, kurus ar lielu interesi uzņēma apmēram 35 klausītāji. Sekcijas darba noslēgumā sadarbībā ar Slīteres nacionālo parku un starptautisko projektu Zaļā Josta tika atklāta grāmata “Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā”, autore Māra Zirnīte.
Ievietots: 08.02.2012     Aktualizēts: 10.02.2012
Nedēļā pēc Jāņiem dzīvesstāstu pētnieki no Rīgas tikās ar atmiņu pētniecībā ieinteresētiem latviešiem, kas dzīvo Zviedrijā. Tikšanās vietai – Gotlandei ir nozīmīga loma latviešu atmiņās – tā ir ilgotā cietzeme, ko sasniedza latviešu bēgļu laivas Otrā pasaules kara beigu cēlienā. Laikā, kad pastāvēja dzelzs priekškars pasaules latviešiem tā bija dzimtenei vistuvāk pieejamā vieta: 1979. gadā Gotlandē latvieši rīkoja Vislatviešu Dziesmu dienas. No šejienes Pēteris Jansons, bēģļu pārcēlājs, sūtīja uz dzimteni ar baloniņiem ziņas no brīvās pasaules. Dzīvesstāstu pētniekus ceļš uz Gotlandi veda otro vasaru. Te tika veiktas intervijas ar Gotlandes salas iedzīvotājiem, arī jaunākā laika izceļotājiem no Latvijas.
Ievietots: 08.02.2012     Aktualizēts: 10.02.2012
Grāmata veltīta dzīvesstāstiem, kas uzkrāti Nacionālās mutvārdu vēstures lībiešu kolekcijā. Atmiņas par dzīvi Ziemeļkurzemes zvejniekciemos no 20. gadsimta sākuma raksturo attieksmi pret savu etnisko un nacionālo identitāti, kas laikmetā pirms Otrā pasaules kara ir nedalāma un pašsaprotama. Seši stāstītāji atceras bērnību, rotaļas, jokus un rūpes, mājas soli un senču mantojumu, stāsta par bēgļu gaitām divos pasaules karos un lībiešu izklīšanu pasaulē.
Ievietots: 08.02.2012
Eiropas sociologu asociācijas (ESA) 10. Konference šogad norisinājās slavenajā reformācijas kustības pilsētā – Ženēvā. Tā izrādījās līdz šim plašākā sociologu pulcēšanās ESA vēsturē - 2800 reģistrētu dalībnieku, 611 sekciju, četras plenārsēdes...
Ievietots: 08.02.2012     Aktualizēts: 10.02.2012
No 2012. gada 29. līdz 30. martam Rīgā norisināsies starptautiska mutvārdu vēstures konference ”Mutvārdu vēsture: dialogs ar sabiedrību”.
Konferenci organizē Nacionālās mutvārdu vēstures centrs LU Filozofijas un socioloģijas institūtā sadarbībā ar Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju „Dzīvesstāsts” un Vēstures nodaļu Stokholmas Universitātē.
Tuvāk skat. AKTUALITĀTES
Ievietots: 04.02.2012
Vadītāja: Dr.sc.soc. Baiba Bela
Ievietots: 11.04.2011