Individuālās un kolektīvās identitātes dzīvesstāstos
Sākumlapa >> Projekti >> VPP Nacionālā identitāte >> Individuālās un kolektīvās identitātes dzīvesstāstos

LATVIJAS DZĪVESSTĀSTU PĒTNIEKI EIROPAS SOCIOLOGU 10. KONFERENCĒ „SOCIĀLĀS ATTIECĪBAS TRAUKSMAINOS LAIKOS” (7.-10.09.2011)

Eiropas sociologu asociācijas (ESA) 10. Konference šogad norisinājās slavenajā reformācijas kustības pilsētā – Ženēvā. Tā izrādījās līdz šim plašākā sociologu pulcēšanās ESA vēsturē - 2800 reģistrētu dalībnieku, 611 sekciju, četras plenārsēdes...

Šī gada konferences virstēma par trauksmainiem un neparedzamiem laikiem (turbulent times) iezīmēja mazliet dramatisku noskaņu. Ievērojami Eiropas sociologi, kas runāja konferences atklāšanas un noslēguma plenārsēdēs, aplūkoja globālo krīzi un apsvēra dažādus pesimistiskus nākotnes attīstības scenārijus. Starp tiem bija arī profesors Martins Koli (Martin Kohli), kuru labi pazīst dzīves ciklu, paaudžu un novecošanās pētnieki. Viņš runāja par nopietnu paaudžu konfliktu, ko rada zemā dzimstība no vienas puses un pieaugošais dzīves ilgums no otras. Profesors norādīja, ka labklājības valstu ieviestā paaudžu vienošanās, kuras ietvaros atkarīgos dzīves periodus (bērnība, jaunība un vecums) faktiski subsidē cilvēki darba spējas vecumā, patlaban ir sašūpota. Taču diez vai tas izvērtīsies paaudžu sadursmē – drīzāk labklājības kritums saasinās šķiriskos konfliktus.

LU FSI dzīvesstāstu projekta pētnieku grupa pārsvarā piedalījās Biogrāfisko pētījumu tīkla sekcijas darbā – ar ziņojumiem, kā klausītāji, kā sekciju vadītāji. Jāatzīmē, ka biogrāfisko pētījumu tīkla sekcija ir viena no vecākajām ESA pētnieku tīklos. Šogad kā jauna un būtiska tēma sevi pieteica migrācijas pētījumi, kuri parādījās ne tikai visstraujāk augošajā Migrācijas pētnieku tīkla sekciju darbā, bet arī citās sekcijās, tai skaitā Biogrāfisko pētījumu sekcijas darbā. Ar migrācijas jautājumiem ir saistīti arī sociālās kohēzijas jautājumi, identitātes jautājumi (īpaši transnacionālu un hibrīdidentitāšu veidošanās un pastāvēšana, lokālo, eiropeisko un globālo identitāšu attiecības), etnisko attiecību un reliģijas jautājumi. Latvijā līdz šim ar migrācijas izpēti nodarbojas salīdzinoši ļoti šaurs pētnieku loks, tomēr ir skaidrs, ka šī jautājuma nozīmīgums pieaug – gan Eiropā kopumā (saistībā ar iedzīvotāju mobilitāti, migrāciju un īpaši imigrāciju no trešajām pasaules valstīm), gan Latvijā (saistībā ar lielo emigrējušo iedzīvotāju skaitu).
 
LU FSI dzīvesstāstu projekta pētnieku grupa iepazīstināja klātesošos ESA Biogrāfisko pētījumu un Kultūras socioloģijas pētījumu tīklu dalībniekus ar savu pētījumu rezultātiem. B. Bela aplūkoja jautājumu, kā laikā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas iedzīvotājiem veidojas nacionālās un etniskās identitātes attiecības, kā šajās attiecībās tiek veidoti „mēs” un „viņi” grupas diskursi latviešu un cittautiešu vidū. D. Bormane piedalījās ar diviem referātiem, vienā tika skatīti tādi konceptuāli jautājumi kā biogrāfija kā pieredzes harmonizētājs un komunikācijas mediators, savukārt otrā aplūkoti identitātes jautājumi Vācijas latviešu dzīvesstāstos. Savukārt E. Šūpulis aplūkoja individuālās atmiņas un kolektīvās aizmiršanas problemātiku Latvijas lielo vēstures stāstu kontekstā. D. Beitnere aplūkoja pagātnes un nākotnes attiecības pašidentitātes un grupas pašraksturojuma kontekstā, priekšplānā izvirzot jautājumu, vai iespējams veidot nākotni uz pagātnes pamatiem. Pētījuma rezultātus par migrāciju un identitāti, kurā izmantoti arī NMV krājuma dzīvesstāsti M. Pranka  sniedza  stenda priekšnesumā (poster session).
 
Biogrāfiju pētnieki no LU FSI  piedalījās ar  ERAF programmas atbalstu
 
 
 
Ievietots: 08.02.2012     Aktualizēts: 10.02.2012