Individuālās un kolektīvās identitātes dzīvesstāstos
Sākumlapa >> Projekti >> VPP Nacionālā identitāte >> Individuālās un kolektīvās identitātes dzīvesstāstos

Atmiņas par bēgļu laikiem atdzīvojās Almedalens bibliotēkā, Visbijā. 2011. gada jūnijs

Nedēļā pēc Jāņiem dzīvesstāstu pētnieki no Rīgas tikās ar atmiņu pētniecībā ieinteresētiem latviešiem, kas dzīvo Zviedrijā. Tikšanās vietai – Gotlandei ir nozīmīga loma latviešu atmiņās – tā ir ilgotā cietzeme, ko sasniedza latviešu bēgļu laivas Otrā pasaules kara beigu cēlienā. Laikā, kad pastāvēja dzelzs priekškars pasaules latviešiem tā bija dzimtenei vistuvāk pieejamā vieta: 1979. gadā Gotlandē latvieši rīkoja Vislatviešu Dziesmu dienas. No šejienes Pēteris Jansons, bēģļu pārcēlājs, sūtīja uz dzimteni ar baloniņiem ziņas no brīvās pasaules. Dzīvesstāstu pētniekus ceļš uz Gotlandi veda otro vasaru. Te tika veiktas intervijas ar Gotlandes salas iedzīvotājiem, arī jaunākā laika izceļotājiem no Latvijas.

Lai iepazīstinātu ar savu pētījumu rezultātiem, dalītos kaimiņu pieredzē un gūtu dziļāku izpratni par tautas daļu, kas dzīvo ārpus Latvijas, 2011. gada 28. Un 29. jūnijā Visbijas Almedalens bibliotēkā, tika sarīkots divu dienu seminārsGotlande un baltiešu laivu bēgļi dzīvesstāstos. Semināra ietvaros notika Valsts pētījumu programmā sagatavotās grāmatas “Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem” atklāšana. Vienlaicīgi ar izstādi no Gotlandes fotogrāfa Dāvida Holmerta arhīva, kurā dokumentēta bēgļu izkāpšana no laivām Gotlandes krastā. Sadarbībā ar biedrību Gotland-Baltikum un Almendalens bibliotēku rīkotajā divu dienu seminārā Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieki dalījās pētījumu rezultātos. Zviedrijas un  Igaunijas zinātnieku līdzdalība latviešu bēgļu atmiņām pavēra plašāku kontekstu. Programmu veidoja  Latvijas Universitātes docentes Baibas Belas; Stokholmas universitātes docentes Maijas Runcis; Tartu universitātes doktorantes  Maarjas Hollo priekšlasījumi. Noskatījāmies bēgļu laivu vadītāja Pētera Jansona mazmeitas Marjas veidoto  video filmu, kurā  vectēvs stāsta  atmiņas par jaunības pārgalvīgo risku, kas izglāba simtiem latviešu dzīvības.  Pēteris Jansons, kas sava mūža astoņdesmitajos saņēmis Latvijas valsts atzinību – Triju zvaigžņu ordeni, lielāko dzīves daļu nodzīvoja Zviedrijā un  par saviem braucieniem klusēja. Klusēšanu pārtrauca starptautisko attiecību maiņa, kas sekoja PSRS sabrukumam.
 
Bēgļu laivas joprojām neļauj sevi aizmirst  – tās saglabājušās arī gotlandiešu atmiņās. Tālās pagātnes  notikumam  šodien citādu kontekstu piešķir intervijas ar jaunāko laiku ekonomiskajiem  bēgļiem. Valsts pētījuma programmas ietvaros un ar Baltijas–Ziemeļvalstu sadarbības projekta atbalstu veiktā  ekspedīcija, tai sekojošās pārrunas atklāj tālejošu pētniecisko virzienu – par nacionālo identitāti robežsituācijās, kad izceļošana  no valsts nenovēršami ir saistīta ar tai sekojošo identitāšu maiņu. 
 
 
 
Ievietots: 08.02.2012     Aktualizēts: 10.02.2012